Teorija

Neitralizācijas reakcijas
Visas skābes, kuras disociē jonos, veido ūdeņraža jonus H+, bet visas bāzes, kuras disociē jonos, veido hidroksīdjonus OH. Ūdens šķīdumos skābēm reaģējot ar bāzēm, ūdeņraža joni H+ un hidroksīdjoni OH veido mazdisociētas ūdens molekulas. Rezultātā pozitīvie metāla joni un negatīvie skābes atlikuma joni veido sāļus.
 
skābe+bāzesāls+ūdens
 
Normālā sāls rašanās neitralizācijas reakcijā
 
att_norm_sals.PNG
 
No vienādojuma redzam, ka sērskābes un nātrija hidroksīda reakcijā molu attiecība ir 1:2. Ja skābes šķīdumam pareizā attiecībā pielej bāzes šķīdumu, tad iegūst neitrālu šķīdumu. Tāpēc stipras skābes reakciju ar ar stipru bāzi sauc par neitralizācijas reakciju. Ūdens šķīdumos skābēm iedarbojoties ar bāzēm, skābju disociētie H+ un bāzu disociētie OH joni veido mazdisociētas molekulas. Skābju un bāzu iedarbību var aprakstīt ar saīsināto jonu apmaiņas reakcijas vienādojumu.
 
Ķīmisko reakciju, kurā piedalās skābes ūdeņraža jons un bāzes hidroksīdjons, kuri veido ūdens molekulu, sauc par neitralizācijas reakciju.
 
Lai reakcijas rezultātā notiktu neitralizācija, skābes jonu H+ skaitam jābūt vienādam ar bāzes OH jonu skaitu.
Ja pēc neitralizācijas reakcijas norises no šķīduma pilnībā iztvaicē ūdeni, tad sausajā atlikumā paliek normālais sāls - nātrija sulfāts. Sērskābe ar nātrija hidroksīdu var reaģēt arī tad, ja molu attiecība ir 1 : 1. Šajā gadījumā, iztvaicējot visu ūdeni, pēc reakcijas norises sausajā atlikumā paliks skābais sāls - nātrija hidrogēnsulfāts, jo reakcijā nepietiek OH jonu, kas pilnībā saistītu visus  H+ jonus.
 
Skābā sāls rašanās neitralizācijas reakcijā
 
att_sk_sals.PNG
 
Skābie sāļi ir elektrolīti, kas ūdens šķīdumos disociē pozitīvos metāla un ūdeņraža jonos, kā arī negatīvos skābes atlikuma jonos.
Ūdenī nātrija hidrogēnsulfāts vispirms disociē par nātrija joniem un hidrogēnsulfātjoniem. Tikai neliela daļa no tiem tālāk pilnīgi disociē par ūdeņraža joniem un sulfātjoniem, jo hidrogēnsulfātjoni ir mazdisociēti.
 
NaHSO4Na++HSO4HSO4H++SO42
 
Raksturīgi, ka skābie sāļi rodas tikai reakcijās ar daudzvērtīgajām skābēm.
Vienvērtīgās skābes skābos sāļus neveido.
Divvērtīgās skābes veido tikai viena veida skābo sāli.
Piemēram, sērpaskābe H2SO3 ar nātrija hidroksīdu NaOH veido nātrija hidrogēnsulfītu NaHSO3.
Trīsvērtīgās skābes ar vienu un to pašu bāzi var veidot divus skābos sāļus.
Piemēram, ortofosforskābe H3PO4 ar nātrija hidroksīdu NaOH var veidot gan nātrija dihidrogēnortofosfātuNa2HPO4.
 
Bāziskā sāls rašanās neitralizācijas reakcijā
 
No daudzvērtīgajām bāzēm neitralizācijas reakcijas rezultātā var veidoties bāziskie sāļi.
 
att_baaz_sals.PNG
 
Bāziskie sāļi ir elektrolīti, kas ūdens šķīdumos disociē pozitīvos metāla jonos, kā arī negatīvos skābes atlikuma jonos un hidroksīdjonos.
 
Magnija hidroksīdhlorīds ūdenī vispirms disociē par magnija hidroksīdjonu un hlorīdjonu. Magnija hidroksīdjoni ir mazdisociēti joni, un neliela daļa no tiem disociē par magnija jonu un hidroksīdjonu.
 
Mg(OH)ClMgOH++ClMgOH+Mg2++OH
 
Raksturīgi, ka bāziskie sāļi rodas tikai reakcijās ar daudzvērtīgām bāzēm.
No vienvērtīgajām bāzēm bāziskie sāļi neveidojas.
Divvērtīgās bāzes ar katru skābes atlikumu var veidot vienu bāzisko sāli.
Piemēram, magnija hidroksīds Mg(OH)2 ar sālsskābi HCl var veidot magnija hidroksīdhlorīdu Mg(OH)Cl.
Trīsvērtīgās bāzes var veidot divus bāziskos sāļus.
Piemēram, Al(OH)3 ar sālsskābi HCl var veidot alumīnija hidroksīdhlorīdu Al(OH)Cl2 vai alumīnija dihidroksīdhlorīdu Al(OH)2Cl.
Lai uzzinātu, kurš no iespējamajiem sāļiem radīsies neitralizācijas reakcijā, jānoskaidro molu attiecība izejvielām.
 
Atsauce:
Kaksis Ā., Ķīmija 10. klasei, Lielvārds, 2009, 125 - 127