Teorija

Šķīdumi ar noteiktu izšķīdušās vielas masas daļu
 
Pirms šķīdumu pagatavošanas ir jāveic aprēķini, kuru rezultātā noskaidro šķīdināmās vielas masu un šķīdinātāja tilpumu.
 
Šķīdumus ar noteiktu izšķīdušās vielas masas daļu gatavo koniskajās kolbās vai vārglāzēs. Šķīdināmo vielu nosver uz laboratorijas svariem un tad to pārber kolbā vai vārglāzē. Šķīdinātāja tilpumu mēra ar mērcilindru. Daļu no vajadzīgā šķīdinātāja ielej traukā ar šķīdināmo vielu un tās saturu maisa, līdz viela izšķīst. Tad pielej atlikušo šķīdinātāju un šķīdumu samaisa.
 
trauki1.PNG
 
 
Šķīdumi ar noteiktu izšķīdinātās vielas koncentrāciju
 
Šķīdumus ar noteiktu izšķīdinātās vielas koncentrāciju gatavo mērkolbās. Ja grib pagatavot šķīdumu ar precīzi zināmu izšķīdušās vielas koncentrāciju, šī viela jāsver uz svariem. Šķīdinātāja tilpums nav jāmēra. Nosvērto vielu ieber mērkolbā, kurā ielej arī nedaudz šķīdinātāja. Mērkolbas saturu maisa, līdz viela izšķīst. Tad šķīdinātāju papildina līdz tilpuma atzīmei uz mērkolbas kakliņa. Šādi pagatavotā šķīduma tilpums ir vienāds ar tilpumu, kas norādīts uz mērkolbas. Mērkolbu noslēdz ar aizbāzni un tajā esošo šķīdumu samaisa.
 
trauki2.PNG
 
 
Šķīdumu atšķaidīšana
 
Laboratorijas apstākļos bieži vien šķīdumi jāgatavo nevis šķīdinot cietas vielas, bet gan atšķaidot šķīdumus. Vispirms veic aprēķinus, cik liels ūdens tilpums nepieciešams, lai atšķaidītu esošo šķīdumu V1. Pēc atšķaidīšanas mēs iegūsim tilpumu V2. Uzpildot mērkolbu ar ūdeni līdz tilpuma atzīmei V2, šķīduma koncentrācija samazinās. Veicot aprēķinus, jāizmanto vielas atšķaidīšanas likums.
 
Izšķīdušās vielas kopējais daudzums n, šķīdumu atšķaidot, paliek nemainīgs lielums.
 
Izšķīdušās vielas daudzums n1 pirms ūdens pieliešanas ir vienāds ar izšķīdušās vielas daudzumu n2 pēc atšķaidīšanas n1=n2.
Tā kā n=cV, tad c1V1=c2V2.
Zinot trīs no četriem lielumiem (c1;V1;c2;V2), mēs vienmēr varam aprēķināt ceturto lielumu. Piemēram, c2=c1V1V2.
 
Atsauce:
Kaksis Ā., Ķīmija 10. klasei, Lielvārds, 2009, 39 - 41