5. Šķīdumu pagatavošana

 

Pirms šķīdumu pagatavošanas ir jāveic aprēķini, kuru rezultātā noskaidro šķīdināmās vielas masu un šķīdinātāja tilpumu.

 

Šķīdumus ar noteiktu izšķīdušās vielas masas daļu gatavo koniskajās kolbās vai vārglāzēs. Šķīdināmo vielu nosver uz laboratorijas svariem un tad to pārber kolbā vai vārglāzē. Šķīdinātāja tilpumu mēra ar mērcilindru. Daļu no vajadzīgā šķīdinātāja ielej traukā ar šķīdināmo vielu un tās saturu maisa, līdz viela izšķīst. Tad pielej atlikušo šķīdinātāju un šķīdumu samaisa.

 

 

 

 

Šķīdumus ar noteiktu izšķīdinātās vielas koncentrāciju gatavo mērkolbās. Ja grib pagatavot šķīdumu ar precīzi zināmu izšķīdušās vielas koncentrāciju, šī viela jāsver uz svariem. Šķīdinātāja tilpums nav jāmēra. Nosvērto vielu ieber mērkolbā, kurā ielej arī nedaudz šķīdinātāja. Mērkolbas saturu maisa, līdz viela izšķīst. Tad šķīdinātāju papildina līdz tilpuma atzīmei uz mērkolbas kakliņa. Šādi pagatavotā šķīduma tilpums ir vienāds ar tilpumu, kas norādīts uz mērkolbas. Mērkolbu noslēdz ar aizbāzni un tajā esošo šķīdumu samaisa.

 

 

 

Laboratorijas apstākļos bieži vien šķīdumi jāgatavo nevis šķīdinot cietas vielas, bet gan atšķaidot šķīdumus. Vispirms veic aprēķinus, cik liels ūdens tilpums nepieciešams, lai atšķaidītu esošo šķīdumu $V_1$. Pēc atšķaidīšanas mēs iegūsim tilpumu $V_2$. Uzpildot mērkolbu ar ūdeni līdz tilpuma atzīmei $V_2$, šķīduma koncentrācija samazinās. Veicot aprēķinus, jāizmanto vielas atšķaidīšanas likums.

 

 

Izšķīdušās vielas daudzums $n_1$ pirms ūdens pieliešanas ir vienāds ar izšķīdušās vielas daudzumu $n_2$ pēc atšķaidīšanas $n_1=n_2$.

Tā kā $n=c\cdot V$, tad $c_1\cdot V_1=c_2\cdot V_2$.

Zinot trīs no četriem lielumiem ($c_1;V_1;c_2;V_2$), mēs vienmēr varam aprēķināt ceturto lielumu. Piemēram, $c_2=\frac{c_1\cdot V_1}{V_2}$.