Teorija

Šķīdumu raksturojums
Šķīdumi sastāv no izšķīdinātās vielas un šķīdinātāja. Šķīdumā var būt viena vai vairākas izšķīdušās vielas. Visvairāk sastopami ūdens šķīdumi, tajos šķīdinātājs ir ūdens, kurā šķīst daudzas vielas un kura krājumi uz zemeslodes ir milzīgi. Šķīdinātāji var būt arī citas vielas, piemēram, spirts, benzīns u.c.
 
shkidinataji.PNG
 
Visām tīrām vielām ir noteiktas kušanas un viršanas temperatūras. Šķīdumi īpašību ziņā atšķiras no tīriem šķīdinātājiem. Piemēram, izšķīdinātās vielas klātbūtne pazemina kušanas temperatūru. Sasalšanas procesā veidojas kristāli, un, ja šķīdums ir tīrs, tad nekas šo procesu netraucē. Šķīdumā sasalšanu traucē izšķīdušo vielu daļiņas, tāpēc šķīdinātāja kristāli izveidojas zemākā temperatūrā.
 
Piemērs:
Ja 100g  ūdens izšķīdina 21,2g vārāmo sāli, tad šķīdums sasalst -13,6°C temperatūrā, bet, ja izšķīdina 30,1g vārāmo sāli, tad šķīdums sasalst -21,2°C temperatūrā.
Šķīduma sasalšanas temperatūras maiņa lielā mērā atkarīga no izšķīdinātās vielas molekulu skaita. Ikdienā un tehnikā šķīdumus ar zemu sasalšanas temperatūru sauc par antifrīziem. Nosaukums cēlies no angļu valodas vārda freeze, kas nozīmē "sasalt". Šo šķīdumu īpašību izmanto arī automobiļu motoru šķidrumdzeses sistēmās un saldētavās.
 
Piemērs:
Ja 100g ūdens izšķīdina 21,0g kalcija hlorīda, tad šķīdums vārās 104°C temperatūrā, bet, ja izšķīdina 69,0g kalcija hlorīda, tad šķīdums vārās 120°C temperatūrā.
 
Izšķīdinātā viela paaugstina šķīduma viršanas temperatūru, jo izšķīdušās vielas daļiņas traucē šķīdinātāja iztvaikošanu. Tīra šķīdinātāja molekulu iztvaikošana norisinās intensīvāk nekā no šķīduma tajā pašā temperatūrā.
 
Šķīdumi virst augstākā temperatūrā nekā tīri šķīdinātāji, bet sasalst zemākā temperatūrā nekā tīri šķīdinātāji.
 
Atsauce:
Kaksis Ā., Ķīmija 10. klasei, Lielvārds, 2009, 31 - 32