Teorija

Intelektuālā īpašuma aizsardzība
Svarīgi!
Ar intelektuālo īpašumu saprot tiesības uz intelektuālā darba rezultātiem
Piemēram, grāmatām, dziesmu ierakstiem, filmām, programmām, mākslas darbiem, zinātniskiem atklājumiem, izgudrojumiem, preču zīmēm.
Intelektuālais īpašums sastāv no patentiem, autortiesībām un preču zīmēm.
Autortiesības
(Copyright) ir Starptautiskajā Ženēvas autortiesību konvencijā (Universal Copyright Convention – UCC) 1952. gadā noteikts autora tiesiskais stāvoklis, kas nosaka sevišķas tiesības publicēt, reproducēt un izplatīt literatūru, muzikālu, mākslas u. tml. darbu. Tiek aizstāvētas tikai to autoru tiesības, kuru publikācijās iespiesta autortiesību zīme ©.
Latvijā darbojas Autortiesību likums un Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgums par autortiesībām.
Atbildība par likumu pārkāpumiem ir paredzēta Administratīvo pārkāpumu kodeksā (155. pants), un Krimināllikumā (148. un 149. pants).
Datoru lietotājiem jāievēro Autortiesību likuma normas, kas attiecas uz grāmatām, video un mūzikas diskiem un kasetēm, kā arī programmatūru.
Datorprogrammu kopēšanu, izplatīšanu vai izmantošanu bez autortiesību īpašnieka atļaujas sauc par datorprogrammu pirātismu.
Svarīgi!
Nelegālā datorprogrammu izmantošana, piemēram, ir:
• viena legāli iegādāta programmatūras kompaktdiska instalēšana uz vairākiem datoriem, ja licencē vai līgumā ir norādīts, ka to atļauts instalēt tikai uz viena datora;
• programmas kopēšana instalēšanai un izplatīšanai bez autora atļaujas;
• programmatūras instalēšana no nelegāli iegādāta diska;
• nelegālas datorprogrammu kopijas lejupielāde no interneta.
Internetā lejupielādei bez maksas tiek piedāvāta gan programmatūra, gan cita veida datnes (teksti, attēli u. c.). Ne vienmēr to publicētājiem ir tiesības tos izplatīt lietošanai citiem. Tāpēc pirms lejupielādes nepieciešams pārliecināties, vai to kopēšana ir legāla.
Lai aizsargātu datorprogrammas no nelegālas kopēšanas, to ražotāji lieto dažādus līdzekļus. Viens no izplatītākajiem ir produkta identifikācijas numurs (Product ID), kas tiek piešķirts katrai pakotnei.
Produkta identifikācijas numuru parasti var apskatīt attiecīgās programmas izvēlnes Help komandas About logā, piemēram: 
2011.09.04.png
Vēl viens no aizsardzības veidiem ir izplatāmprogrammatūra.
Izplatāmprogrammatūra (shareware)
ir programmatūra, kuru, lai pārbaudītu tās lietojamību, izplata bez maksas.
Izplatāmprogrammatūru var instalēt par brīvu un lietot noteiktu laiku. Lai programmatūru lietotu pēc šā laika, tā ir jāreģistrē. Parasti reģistrācija ir par maksu un tā dod tiesības iegūt arī programmas uzlabojumus un palīdzību. Šo programmatūru parasti var kopēt un nodot arī draugiem un kolēģiem, taču arī viņiem vēlāk būs nepieciešama reģistrācija.
Pēc tam, kad noteiktais laika periods ir pagājis, situācija var būt dažāda, piemēram, programma var turpināt darboties, bet katru reizi pēc aktivizēšanas brīdināt par reģistrācijas nepieciešamību vai arī pārtraukt darboties. Jebkurā gadījumā programmas turpmāka lietošana ir nelikumīga, un tā ir jāatinstalē.
 
Bezmaksas programmatūra (freeware)
ir datorprogrammas, ko lietotājs var izmantot bez maksas.
Lai arī bezmaksas programmatūra iegūstama par brīvu, uz to attiecas autortiesības. Tas nozīmē, ka ar programmatūru nedrīkst veikt citas darbības kā tikai tās, ko autors ir norādījis licencē. Parasti autors atļauj programmatūru lietot, bet neļauj to pārdot.
Pastāv arī tā saucamās demonstrācijas jeb izmēģinājuma (demo vai trial) versijas, kas arī lietojamas par brīvu. Tās tiek izplatītas ar nolūku iepazīstināt lietotājus ar kādas jaunas programmas iespējām. Parasti programmas demonstrācijas versija nesatur visas pilnās versijas iespējas. Ja lietotājam programma ir iepatikusies, viņš var iegādāties pilno versiju.
Programmatūras licence (software license)
ir lietotāja un programmatūras izstrādātāja juridiska vienošanās, kas nosaka programmatūras lietotāja tiesības un pienākumus, kā arī programmatūras izplatītāja atbildību.
Par pamatu programmas licencei tās izstrādātājs (ražotājs) var ņemt jau gatavus paraugus vai sastādīt to pats, tāpēc licences saturs un garums var būt ļoti atšķirīgs. Parasti licencēs tiek iekļauta informācija par:
• programmas licences tipu;
• lietotāja programmas izmantošanas ierobežojumiem un izplatīšanas tiesībām;
• izstrādātāja autortiesībām un garantijām.
Galalietotāja licences līgums (End-User License Agreement – EULA) ir likumīga vienošanās starp programmas ražotāju un pircēju. Atzīmi par šo vienošanos parasti vai nu uzraksta uz programmatūras pakotnes, vai arī instalēšanas laikā tā ir redzama monitora ekrānā.
Galalietotāju licenču līgumiem var būt atšķirīgi to spēkā stāšanās veidi, piemēram:
• ar pakotnes atvēršanas brīdi;
• kad lietotājs nosūtījis ražotājam speciālu akceptēšanas karti;
• instalējot programmu, nereti lietotājam tiek piedāvāts izlasīt programmatūras licencēšanas noteikumus un tikai pēc tam, kad lietotājs piekritis šiem noteikumiem, var turpināt instalēt vai iedarbināt programmu. Piekrišanas poga parasti satur tekstu Accept vai I Agree.
Atvērtā pirmkoda programmatūra (open source)
ir programmatūra, kuras pirmkods (programmas teksts) ir atklāti pieejams ne tikai tās veidotājiem, bet arī tās lietotājiem. Šādas programmatūras priekšrocība ir iespēja tās programmētājiem un lietotājiem jau programmas izstrādes gaitā attīstīt un pielāgot programmu specifisku uzdevumu risināšanai. Kā atklātās pirmkoda programmatūras piemēru var minēt operētājsistēmu Linux un biroja lietotņu paketi OpenOffice.org.
Patents
ir ekskluzīvas, valsts garantētas monopoltiesības uz izgudrojumu noteiktā laika periodā. Patenta īpašnieks var aizliegt citiem lietot izgudrojumu, ko aizsargā patents, pārdot patentu vai piešķirt licences (t. i., izmantošanas atļaujas), kā arī pilnīgi brīvi vienoties par cenu jebkurai no šīm rīcībām.
Prezentācija: programmatuura.pps
Atsauce:
Informātika pamatskolai.7.klase. K. Veiss, Zvaigzne ABC, 2011. 4.lpp.
Informācijas tehnoloģijas pamatjēdzieni. 1. modulis. Studenta grāmata.Viestura Vēža redakcijā. Rīga, Latvijas Universitāte - 2006