Teorija

Informācijas mērvienības

Sadzīvē mēs lietojam desmitnieku jeb decimālo skaitīšanas sistēmu, kas izmanto 10 ciparus (0; 1; 2; ...; 9).
Skaitīšanas sistēmu, kurā izmanto tikai divus ciparus, sauc par divnieku jeb bināro (binary) skaitīšanas sistēmu.
Datora iekšienē lieto tikai bināro skaitīšanas sistēmu, un jebkura datorā esošā informācija tiek kodēta ar 0 un 1.
Elektronisko signālu 0 vai 1 sauc par bitu (binary digit - bit).
Bits ir mazākā informācijas mērvienība.
Datorā tehniski mazākais bitu apvienojums ir 8 pēc kārtas esoši biti.
Šo astoņu bitu kopu sauc par baitu (byte).

Svarīgi!
1 bits - mazākā informācijas mērvienība
8 biti = 1 B (baits)
1024 baiti = 1 KB (kilobaits)
1024 kilobaiti = 1 MB (megabaits)
1024 megabaiti = 1 GB (gigabaits)
1024 gigabaiti = 1 TB (terabaits)
1024 terabaits = 1 PB (petabaits)
Kilobaitos, megabaitos un gigabaitos mēra atmiņas apjomu, piemēram, brīvpieejas atmiņas apjoms - 512 MB.
Datu pārraides ātrumu mēra bitos, kilobitos vai megabitos sekundē, piemēram, modemam tas var būt 56Kb/s, bet lokālajam tīklam - 10 vai 100 Mb/s.

Kodu veidošana
Ar vienu bitu var kodēt divus jēdzienus: 0 un 1 (jā un nē, melns un balts, patiess un nepatiess). Palielinot bitu skaitu par vienu, iegūst divreiz vairāk kodu, piemēram:
Svarīgi!
divi biti veido 4 dažādus kodus - 00, 01, 10 un 11;
trīs biti veido astoņus dažādus kodus - 000, 001, 010, 100, 011, 101, 110 un 111.
Atsauce:
Avots: Informātika pamatskolai 2.daļa/Viestura Vēža redakcijā.-Rīga : Mācību grāmata, 2006.-90. - 91.lpp.