Teorija

Teksta kodēšana
    Kodējot tekstu, katrai rakstzīmei piekārto kādu skaitli, piemēram, tās kārtas numuru. Pirmais populārākais datoros izmantotais teksta kodēšanas standarts ar nosaukumu ASCII (American Standard Code for Information Interchange) katras rakstzīmes kodēšanai izmantoja 7 bitus. Ar 7 bitiem var nokodēt 128 rakstzīmes: lielos un mazos latīņu burtus, ciparus, pieturzīmes, kā arī vairākus speciālus simbolus, piemēram, “§”. Standartam tika veidoti dažādi varianti, papildinot kodu līdz 8 bitiem (256 rakstzīmes), lai kodētu vajadzīgās nacionālās rakstzīmes, piemēram, latviešu valodā burtus ā, č, u.c. 
     Taču ar 256 rakstzīmēm nepietika, lai kodētu visus dažādajos alfabētos lietotos simbolus, tāpēc izveidoja citus teksta kodēšanas standartus. Viens no populārākajiem ir UNICODE. Tajā katru rakstzīmi kodē ar diviem baitiem, iegūstot 65 536 dažādus kodus. Šis kodu daudzums ir pietiekams, lai varētu kodēt lielākai daļai pasaules valodu nepieciešamās rakstzīmes.
Grafisko datu kodēšana
Gandrīz visus datorā veidotos, apstrādātos un glabātos attēlus var iedalīt divās grupās:
• rastra grafika;
• vektorgrafika.
Rastra grafika
Jebkurš rastra grafikas attēls sastāv no noteiktas krāsas punktiem. Šos punktus sauc par pikseļiem (pixel). Attēlā redzama līkne un tās izskats palielinājumā.likne.png
 Pikseļa kods satur informāciju par tā krāsu. Piemērā redzams ar divām  krāsām(melna - 0, balta - 1) kodēts iepriekšējais attēls:liknekod.png
Nekrāsainu attēlu kodēšanai parasti izmanto 256 pelēkās krāsas toņus, sākot no melna līdz baltam. To binārai kodēšanai nepieciešami 8 biti (1 baits).
Krāsainu attēlus parasti veido, kombinējot trīs pamatkrāsas: sarkanu, zaļu un zilu. Krāsas tonis tiek iegūts, sajaucot šīs trīs krāsas.
triskrasas.png
Ja katru no trim krāsām kodē 256 toņos, tad iegūst vairāk kā 16,5 miljonus dažādu krāsu toņu. Šim kodēšanas veidam katra attēla pikseļa kodēšanai ir nepieciešami 3•8=24 biti jeb 3 baiti.
Krāsainu attēlu kodēšanai var izmantot arī mazāk bitu, taču tad iegūst mazāk krāsu toņu, līdz ar to attēlam ir sliktāka kvalitāte.
Attēla apjomu var aprēķināt, reizinot tā garumu un platumu pikseļos ar krāsai atvēlēto bitu skaitu. Tā, piemēram, krāsains attēls ar izmēriem 200•100 punkti aizņem 60 000 baitus.
Vektorgrafika
Vektorgrafikā attēls veidojas no dažādiem objektiem - taisnes nogriežņiem, līknēm, taisnstūriem, riņķiem un citas formas figūrām, kā arī teksta.
Skaņu (audio) kodēšana
Skaņas veidojas gaisa svārstību rezultātā. Skaņai ir divi galvenie raksturlielumi:
• svārstību amplitūda, kas nosaka skaņas skaļumu;
• svārstību biežums, kas nosaka skaņas augstumu.
Skaņu pārveidot elektriskā signālā var, piemēram, izmantojot mikrofonu.
Skaņu kodē, ik pēc noteikta laika sprīža mērot elektriskā signāla lielumu un tam piešķirot
bināru vērtību. Jo biežāk šos mērījumus veic, jo iegūst labāku skaņas kvalitāti.
Vienā kompaktdiskā ar apjomu 700 MB var ierakstīt 80 minūtes skaņu CD kvalitātē.
Filmu (video) kodēšana
Filma sastāv no kadriem, kas ātri nomainās. Kodēta filma satur informāciju par kadra
izmēru, izmantoto krāsu skaitu, kadru skaitu sekundē (parasti 30), kā arī skaņas
ierakstīšanas veidu – katram kadram atsevišķi vai filmai kopumā. Pēc tam seko kodētie
kadri un skaņas fragmenti.
Atsauce:
Avots: Informātika pamatskolai 2.daļa/Viestura Vēža redakcijā.-Rīga: Mācību grāmata, 2006.-91. - 93.lpp.