Teorija

Datnes vai mapes atrašanās vieta jeb adrese
  mape.png Visi faili glabājas mapes jeb folderos. Failus parasti sagrupē mapēs pēc kādas noteiktas pazīmes. Mapē var glabāt failus, kas saistīti ar noteiktu programmu, lietotāju, vai tēmu.
Arī mapei ir savs vārds. Parasti mapei piešķir tādu vārdu, lai būtu viegli orientēties, kāda veida faili tajā glabājas. Mapi var ievietot vai iekļaut citā mapē.
Mape ir tukša, ja tajā nav neviena faila vai mapes. Vienā mapē nevar atrasties divi faili vai mapes ar vienādiem nosaukumiem (iegaumējiet, ka burti ”a” un „A” ir vienādi). Taču faili ar vienādiem nosaukumiem var atrasties dažādās mapēs, turklāt dažādās mapēs var atrasties viena un tā paša faila pilnīgi identiskas kopijas.
Mapi (folder) dažkārt sauc arī par katalogu vai direktoriju.
Shematiski attēlojot informācijas izkārtojumu katrā no datu glabāšanas iekārtām, veidojas apmēram šāda bilde: 
koks.png

Tas ir klasisks mapju struktūras pieraksta veids. Kā jūs redzat, šis pieraksts atgādina koku. Koka zari ir mapes (katalogi ), bet koka lapas - faili. Tādējādi pati pirmā mape, kurā ievietotas visas citas mapes un faili, ir šī koka sakne. Šo mapi tā āri sauc - saknes mape. Saknes mapei ir attiecīgā diska nosaukums. Tas nozīmē, ka jebkurā diskā ir vismaz saknes mape.

Ceļš
(path) jeb adrese ir maršruts, kas ved līdz izvēlētajai datnei vai mapei. Piemērā šis ceļš parādīts ar sarkanām līnijām, bet adresē ietilpstošie nosaukumi - sarkanā krāsā. Adresi pierasta, vienu nosaukumu no otra atdalot ar slīpa svītru (skatīt loga virsrakstjoslu).
cels.png


Atsauce:
Informātika pamatskola. 2. daļa. Viestura Vēža redakcijā. Rīga,  "Mācību grāmata", 2006. 155. lpp.
Datora lietošana un datņu pārvaldība 2. modulis. Studenta Viestura Vēža redakcijā. Rīga, Latvijas Universitāte - 2006