Teorija

Datortīklu veidi
Atkarībā no datoru teritoriālā izvietojuma datortīklus var iedalīt
- Lokālie datortīkli (Local Area Network - LAN) nodrošina sakarus starp datoriem nelielos attālumos. Šie datori visbiežāk atrodas vienā telpā vai vienā ēkā.
Please install Adobe Flash player to see the video.
 
- Apvienojot vairākus lokālos datortīklus, veidojas teritoriālie tīkli (Wide Area Network - WAN), kas var aptvert pat vairākas valstis.
 
Lielākās atšķirības starp abiem tīklu veidiem
 
Lokālais
Teritoriālais
Teritorijas lielumsAttālums starp diviem lokālā
tīkla datoriem parasti
nepārsniedz 1 km
Var savienot datorus dažādās valstīs
Datoru skaitsNeliels, parasti izmanto vienu vai
vairākus serverus
Daudz vairāk tīklā savienotu datoru
un serveru
ServerisServera funkcijas var pildīt arī
kāda no darbstacijām
Izmanto jaudīgus serverus

 
Ja jāsavieno tikai divi datori, var izmantot vienkāršu savienojumu ar kabeli, taču vairāku datoru savienošanai parasti izmanto speciālu tīkla aparatūru - atkārtotājus (repeater), koncentratorus (hub), tiltus (bridge), komutatorus (switch) un maršrutētājus (router).
Lai datoru varētu pieslēgt lokālajam tīklam, tajā jābūt tīkla kartei (Network Interface Card - NIC).
Lai strādātu tīklā, jāizmanto īpaša programmatūra, taču vairākumā mūsdienu operētājsistēmu tā jau ir iekļauta.
Parasti tīkla lietotājiem ir dažādas tiesības un iespējas piekļūt tikai atļautiem resursiem, tāpēc, uzsākot darbu, visbiežāk ir jāievada noteikts lietotāja vārds (user name) jeb identifikators (ID) un parole (password). Šo procedūru sauc par pieteikšanos (login vai logon).
 
Atsauce:
Informātika pamatskolai 5.klase. K. Veiss. Zvaigzne ABC, 2011. 129.lpp.
 Informātika pamatskolai, 1.daļa V. Vēža redakcijā, Mācību grāmata, 2006, 146.lpp.
Informācijas tehnoloģijas pamatjēdzieni. 1. modulis.Studenta grāmata. V. Vēža redakcijā, 45.lpp.