Teorija

Datorizētās attēlu apstrādes pamatprincipi

Ikdienā un profesionālajā darbībā ļoti plaši tiek lietots apkārtējās pasaules atspoguļojums grafiskā jeb attēla formā, piemēram, zīmējums, shēma, fotogrāfija, glezna u.tml. Tas izskaidrojams ar to, ka vizuālā informācija ir uzskatāmāka un saprotamāka.

Attēlus veido atšķirīga vecuma un profesiju cilvēki, piemēram, bērns zīmē, mākslinieks glezno, inženieris rasē, cilvēki fotografē. Daudzos gadījumos attēlu veidošana var būt sarežģīts un darbietilpīgs process.

Datoru lietošana sniedz ļoti plašas iespējas grafisku attēlu veidošanā un apstrādē. Datorizētās attēlu apstrādes pamatprincips izpaužas tādējādi, ka informācija par attēlu tiek saglabāta un apstrādāta binārajā kodā.

Informācijas apstrādes režīmu, kurā informāciju ar atbilstošo aparatūru un programmatūru attēlo un apstrādā grafiskā veidā, sauc par datorgrafiku.

Lietojot datorgrafikas programmatūru, var:
- izveidot attēlus;
- uzlabot, rediģēt, pārveidot attēlus;
- attēlot cilvēkam saprotamā formā, piemēram, uz monitora ekrāna vai papīra.

Datorizētās attēlu apstrādes priekšrocības:
- precīzi veidot zīmējumus, shēmas, ilustrācijas, lietojot daudzveidīgus zīmēšanas rīkus;
- ievadīt attēlus datora atmiņā, lietojot fotoaparātus, skenerus u.c. ierīces;
- uzlabot attēlu kvalitāti, lietojot dažādus filtrus;
- apstrādāt attēlus, piemēram, lai sagatavotos ievietošanai tīmekļa lappusēs;
- izvadīt attēlus dažādos formātos un uz dažādiem informācijas nesējiem.

Datorizētās attēlu apstrādes trūkumi:
- programmatūra ir sarežģītāka un grūtāk apgūstama nekā ikdienā lietojamās, piemēram, tekstapstrādes vai prezentāciju lietotnes;
- ir vairākas lietotnes, kas spēj nodrošināt visas ar attēlu apstrādi saistītās funkcijas.

Atsauce:
Informātika vidusskolai. 2. daļa / Kārlis Veiss – Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2009. – 144 lpp.: il. – izmantotā literatūra: 6. lpp.