Teorija

Personas datu aizsardzība
Lietojot datorus sabiedriskajā dzīvē, arvien lielāka uzmanība jāpievērš dažādiem tiesiskajiem aspektiem.
 
Privātums (privacy) ir fiziskas personas vai organizācijas tiesības kontrolēt vai noteikt, kādu informāciju par to drīkst uzkrāt un saglabāt un kam šo informāciju ir atļauts izmantot.
 
1981. gada  28. janvārī Eiropas Padome pieņēma Konvenciju par personu aizsardzību saistībā ar automātisko datu apstrādi. Tā jāievēro visām padomes dalībvalstīm, kuru skaitā ir arī Latvija. Datu aizsardzības principi noteikti Konvencijas 11. nodaļā.
 
Personas datu apstrādei jāatbilst konkrētiem standartiem:
 
- Datu savākšana. Tā jāveic tikai saskaņā ar likumdošanu, datus nevar vākt citiem mērķiem, kā to paredz likums;
- Datu uzglabāšana. Tā tiek pieļauta tikai tiesiskiem mērķiem. Dati ir jādzēš, ja mērķis, kam tie vākti, ir sasniegts;
- Datu kvalitāte. Datiem jābūt precīziem, atbilstošiem, aktuāliem un tikai par jomu, kam tie paredzēti, nekvalitatīvi dati ir vai nu jālabo, vai jādzēš;
- Personu identifikācija. Identifikācija notiek tikai nepieciešamības gadījumā. Ja nav nepieciešama konkrētās personas identifikācija (piemēram, vācot informāciju statistikai), identificējošā informācija nav jānodod vai tā ir jādzēš;
- Personas datus attiecībā uz, piemēram, reliģisko pārliecību un veselības stāvokli (jūtīgā/ sensitīvā informācija) īpaši aizsargā konkrēta nacionālā likumdošana;
- Jānodrošina datu drošība pret nesankcionētu piekļuvi;
- Katrai personai ir tiesības bez maksas saņemt par sevi reģistrēto informāciju.
 
Sensitīvie dati ir personas dati, kas norāda personas rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī sniedz informāciju par personas veselību un seksuālo dzīvi.

Latvijā darbojas Fizisko personu datu aizsardzības likums (www.likumi.lv), kura mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi.
 
Fizisko personu datu aizsardzības likums nosaka, ka katram ir tiesības noskaidrot visu informāciju, kas par personu savākta jebkurā personas datu apstrādes sistēmā, ja vien šo informāciju izpaust nav aizliegts ar likumu.
 
Ir izveidota īpaša institūcija – Datu valsts inspekcija (www.dvi.gov.lv), kas uzrauga Fizisko personu datu aizsardzības likuma ievērošanu.
Ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Likums attiecas uz visu veidu personas datu apstrādi un jebkuru fizisko vai juridisko personu, kas ir iesaistīta personas datu apstrādē, izņemot gadījumus, kad personas datu apstrāde tiek veikta:
- personiskām vai mājas un ģimenes vajadzībām, bet savāktie personas dati netiek izpausti
citām personām;
- publiskās institūcijas nacionālās drošības un krimināltiesību jomā.
 
Personas datu apstrādes sistēmas aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās prasības nosaka Ministru kabinets ar Informācijas sistēmu drošības noteikumiem (www.likumi.lv).
 
Kad kādā iestādē sniedzat informāciju par sevi, esiet piesardzīgi:
 
- Pirms sniedzat kādai organizācijai informāciju par sevi, noskaidrojiet, kādam mērķim tā tiks izmantota!
 
- Nesniedziet savus datus, ja tos kāds pieprasa internetā! Sevišķi uzmanieties, ja to dara kāda nepazīstama persona jebkurā tērzētavā (čatā) vai forumā – šajās vietās nekādā gadījumā nesniedziet nevienam personīgu informāciju!
 
- Dažādos portālos bieži nepieciešams aizpildīt garas anketas, bet vairumā gadījumu obligāti aizpildāmi ir tikai pāris lauki. Tos parasti apzīmē ar zvaigznītes vai kādu citu pamanāmu simbolu. Tāpēc, pirms kādai organizācijai sniedzat informāciju par sevi, noskaidrojiet, vai visa pieprasītā informācija būs nepieciešama un kādam mērķim tā tiks izmantota!
 
- Lai tad, kad sabojājas datora cietais disks vai datoram uzbrūk kāds vīruss, jums nepazustu, piemēram, svarīgi dokumenti un īpašu dzīves notikumu vienīgās fotogrāfijas, ieteicams izveidot svarīgo materiālu rezerves kopiju.
 
- Ja piedalāties dažādās datņu apmaiņas vai koplietošanas sistēmās, rūpīgi izvērtējiet, kādi dati no jūsu datora ir pieejami citiem! Neuzmanība var maksāt dārgi, un, piemēram, visa jūsu personīgo fotogrāfiju kolekcija var tikt izmantota nekrietniem mērķiem. Ja īsti nezināt, kādu informāciju var likt internetā, konsultējieties par to ar vecākiem vai skolotāju.
 
- Svarīgi ir apzināties, ka nevienu personas datu izpaušanu elektroniskajā vidē nevar padarīt par nebijušu! Informācijas aprite ir tik strauja un tehnoloģijas – tik sarežģītas, ka nav iespējams konstatēt, kur paliek datņu kopijas pat tad, ja ir it kā izdevies kādu daļu no tām atrast un izdzēst.
Svarīgi!
Pirms sniegt par sevi datus, ikvienam vajadzētu noskaidrot, kādam mērķim tiks izmantota viņa sniegtā informācija un vai tiks nodrošināta tā neizpaušana citām personām vai organizācijām.
Atsauce:
 
Informātika vidusskolai. / Kārlis Veiss – Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2007. – 264 lpp.: il. – izmantotā literatūra: 244. - 245. lpp.
 
Informācijas tehnoloģijas pamatjēdzieni. 1. modulis. Pasniedzēja grāmata. / Viestura Vēža redakcijā – Rīga: Latvijas Universitāte, 2006. – 123 lpp.: il. – izmantotā literatūra: 106. - 107. lpp.