Teorija

Intelektuālā īpašuma aizsardzība
Ar intelektuālo īpašumu saprot cilvēka radošo spēju rezultātā radītu darbu vai izgudrojumu u.tml.
 
Par intelektuālo īpašumu uzskatāmi prāta radīti izgudrojumi, literāri un mākslinieciski darbi un simboli, kā arī vārdi, attēli un dizains, ko izmanto uzņēmējdarbībā.
 
Autoru darbus (intelektuālo īpašumu) aizsargā speciālas likumdošanas normas (līgumi, konvencijas, likumi):
- autora darbu tūlīt pēc tā rašanās aizsargā autortiesības - Copyright;
- autors savu darbu var patentēt;
- darbam var tikt reģistrēta preču zīme (nosaukums, logo u. c.) – Trade Mark.
 
Intelektuālā īpašuma efektīva aizsardzība ir nepieciešama, lai cilvēki, kuri radījuši kādu izgudrojumu vai darbu, piemēram, dziesmu, filmu, gleznu vai datorprogrammu, justos droši, ka spēs saņemt atlīdzību par ieguldīto darbu, veltīto laiku un bieži vien arī naudas summas, kas nepieciešamas darba tapšanas nodrošināšanai, piemēram, filmām, datorprogrammām.
 
Patents ir ekskluzīvas, valsts garantētas monopoltiesības uz izgudrojumu noteiktā laika periodā.
 
Patenta īpašnieks var aizliegt citiem lietot izgudrojumu, ko aizsargā patents, pārdot patentu vai piešķirt licences (t. i., izmantošanas atļaujas), kā arī pilnīgi brīvi vienoties par cenu jebkurai no šīm rīcībām.
 
Patents uz izgudrojumu ir jāpiesaka speciālā institūcijā, kur pārbauda, vai tāds izgudrojums jau nav patentēts. Patents tiek piešķirts tam, kurš to pirmais uz attiecīgo izgudrojumu ir iesniedzis, nevis izgudrojis vai atklājis.
 
Patenta aizsardzība stimulē izgudrojumus publiskot un padarīt pieejamus citiem, vienlaikus ļaujot atpelnīt izgudrojuma veikšanā ieguldītos līdzekļus. Šī aizsardzības veida lielākais trūkums ir tāds, ka to var pārkāpt, nemaz nezinot, ka tāds patents vispār eksistē.
Preču zīme (Trade Mark) - ir apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem.
 
tm2.png
 
Preču zīmes var būt:
1) vārdiskas - sastāv no burtiem, vārdiem, arī no personvārdiem, uzvārdiem, cipariem (piemēram, Apple, Coca-Cola, Sony, Ford, Peugeot, LG - Life's good, Nokia Connecting People);
2) grafiskas - attēls, zīmējums, grafisks simbols, krāsas tonis, krāsu salikums,
piemēram,
apple.png   nike.png   Windows.png   audi.png;
3) telpiskas - telpisks apjoms, preces vai tās iesaiņojuma forma;
4) kombinētas - sastāv no iepriekšminēto elementu kombinācijām (preces etiķete u.tml.);
5) īpašu veidu jeb speciālas (skaņas vai gaismas signāli u.tml.).
 
Preču zīmes reģistrācijas mērķis ir nodrošināt uzņēmuma tiesības uz preču zīmi, t.i., tiesības aizliegt citām personām komercdarbībā izmantot preču zīmei identisku vai sajaucami līdzīgu apzīmējumu saistībā ar identiskām vai līdzīgām precēm. Preču zīmes reģistrācija ir spēkā 10 gadus, skaitot no pieteikuma datuma. Reģistrāciju var atjaunot ik pēc 10 gadiem, ikreiz uz jaunu 10 gadu periodu.
 
Preču zīmes īpašniekam ir tiesības blakus reģistrētai preču zīmei likt apzīmējumu aplī ietverta burta R veidā vai tekstu, kas brīdina par zīmes reģistrāciju, piemēram: «Latvijas Republikā reģistrēta preču zīme».
 
trademark-symbool.png
  
Autortiesības (Copyright) ir Starptautiskajā Ženēvas autortiesību konvencijā (Universal Copyright Convention – UCC) 1952. gadā noteikts autora tiesiskais stāvoklis, kas nosaka sevišķas tiesības publicēt, reproducēt un izplatīt literatūru, muzikālu, mākslas u. tml. darbu.
 
Autortiesības – tiesību normu kopums, kas regulē attiecības starp zinātnes, mākslas, literatūras vai cita veida intelektuāla darba autoru un citu personu vai organizāciju par darba radīšanu un izmantošanu.
 
Autortiesības pieder darba autoram, tiklīdz darbs (grāmata, dziesma vai cits intelektuāls darbs) ir radīts. Radītais darbs tiek aizsargāts jau tā tapšanas brīdī, neraugoties uz to, vai tas ir pabeigts vai vēl ne. Aizsargāts tiek jebkurš radītais darbs, nav nozīmes tā vērtībai (cenai), mērķim, kādēļ tas ticis radīts, piemēram, mūziķis uzrakstījis dziesmu savam priekam vai žurnālists uzrakstījis rakstu pēc avīzes redaktora pasūtījuma. Tāpat arī nav svarīga darba forma – vai tas ir zīmējums, ar roku rakstīts raksts vai veidots datorā.
 
Lai autors apliecinātu, ka tieši viņš ir radījis konkrēto darbu, izmanto autortiesību aizsardzības zīmi:
- burtu "c" aplītī©;
- autora vārdu (nosaukumu);
- darba pirmpublicējuma gadu.
copyright_symbol.png
 
Nekāda speciāla reģistrācija, noformēšana vai citu formalitāšu ievērošana nav nepieciešama (atšķirībā no rūpnieciskā īpašuma tiesību apliecināšanas, piemēram, patentiem, kuri tiek reģistrēti).
  
Papildu garantijas autortiesību pierādīšanai:
- ar darba radīšanu saistīto dokumentāciju var nodot notāram;
- nosūtīt to sev pa pastu ierakstītā un apdrošinātā vēstulē un glabāt neatvērtu.
 
Blakustiesības pēc formas un satura līdzīgas autortiesībām, tikai tās aizsargā izpildītājus un fonogrammu producentus (fiziska vai juridiska persona, kas veic izpildījuma skaņu pirmo fiksāciju un ir atbildīga par tās pabeigšanu).
 
Blakustiesības – parasti ir tiesības, kuras arvien vairāk valstīs aizsargā autoru darbu izpildītājus, fonogrammu producentus, ētera raidījumu organizācijas, kā arī organizācijas, kas raida pa vadiem, vai to tiesību pārņēmējus. Izpildītāji var realizēt savas tiesības, vienīgi ievērojot darbu autora vai autoru tiesības.
 
Fonogrammu producenti un ētera raidījumu organizācijas, kā arī organizācijas, kuras raida pa vadiem, īsteno savas tiesības to tiesību ietvaros, kas līgumā ar autoru un viņa darba izpildītāju tiem piešķirtas uz fonogrammu vai ēterā vai pa vadiem pārraidītu darbu.
 
Blakustiesības ir izpildītāju, fonogrammu producentu, filmu producentu un raidorganizāciju tiesības.
 
Blakustiesību apliecināšanai nav nepieciešamas nekādas formalitātes. Izpildītāji, fonogrammu producenti un filmu producenti uz fonogrammu kopijām vai to iesaiņojuma var izmantot zīmi, kas ietver divus elementus: burtu "P" aplītī un fonogrammas pirmpublicējuma vai filmas fiksācijas gadu.
 
blakustiesibas2.png
 
Radot darbu un atļaujot to izmantot citiem, autors izsniedz licenci. Licence nozīmē atļauju lietot konkrēto darbu. Licencē autors nosaka, kā darbu drīkst izmantot, kādi noteikumi, ierobežojumi jāievēro.
 
Licence – autortiesību aspektā atļauja darba izmantošanai tajā veidā un saskaņā ar tiem noteikumiem, kas norādīti licencē. Autortiesības saglabā autors, licences saņēmējs (izmantotājs) iegūst vienīgi atļauju izmantot darbu.
 
Parasti autora radītos darbus drīkst izmantot, samaksājot autoram vai viņa tiesību pārstāvim (piemēram, autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai) autora noteikto atlīdzību.
 
Autoratlīdzība – jebkāda veida atlīdzība vai kompensācija par aizsargāta darba izmantojumu. Tiesības atļaut izmantot savu darbu, saņemot par to autoratlīdzību, ir autora mantisko tiesību svarīgs aspekts.
  
Obligāti norādot izmantotā darba nosaukumu un autora vārdu, darbu drīkst izmantot bez atlīdzības:
- izglītības, pētniecības un zinātniskos nolūkos;
- rakstot kritiku;
- ziņu raidījumos un aktuālo notikumu apskatos;
- publicēt avīzēs vai raidīt (internetā, radio, TV) publiski teiktas politiskas runas un aicinājumus;
- fiksēt, publiskot un publicēt aktuālos notikumus fotogrāfijas darbos;
- reproducēt (pavairot), lai to varētu izmantot redzes vai dzirdes invalīdi;
- reproducēt (pavairot) vienā eksemplārā nekomerciālos nolūkos (bez mērķa gūt peļņu);
- bibliotēku un arhīvu vajadzībām vērtīgu eksemplāru saglabāšanai;
- reproducēt tiesvedības mērķiem;
- parodēt vai kariķēt.
 
Publiski pieejama vai izstādīta darba, piemēram, arhitektūras, fotogrāfijas, vizuālās mākslas, dizaina vai lietišķās mākslas darba, attēlojumu drīkst izmantot personiskām vajadzībām, informācijai ziņu raidījumos vai aktuālo notikumu apskatos vai ietvert darbos nekomerciālā nolūkā (bez mērķa gūt peļņu).
 
Latvijā autortiesības uz darbu saglabājas 70 gadus pēc autora nāves, bet citās valstīs šis laiks var būt atšķirīgs.
 
Latvijā darbojas Autortiesību likums (www.likumi.lv) un Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgums par autortiesībām (www.likumi.lv).
 
Latvijā ar autortiesībām ir aizsargāti:

- literārie darbi – grāmatas, brošūras, runas, datorprogrammas, lekcijas, sprediķi un tml.
- dramatiskie un muzikāli dramatiskie darbi, scenāriji, audiovizuālu darbu literārie projekti;
- horeogrāfiskie darbi un pantomīmas;
- muzikālie darbi ar tekstu vai bez tā;
- audiovizuālie darbi;
- zīmējumi, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbi un citi mākslas darbi;
- lietišķās mākslas darbi, dekorācijas un scenogrāfijas darbi;
- dizaina darbi;
- fotogrāfijas un darbi, kas izpildīti fotogrāfijai līdzīgā veidā;
- celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti un celtņu un būvju risinājumi, citi arhitektūras darinājumi, pilsētbūvniecības darbi un dārzu un parku projekti un risinājumi, kā arī pilnīgi vai daļēji uzceltas būves un realizētie pilsētbūvniecības vai ainavu objekti;
- ģeogrāfiskās kartes, plāni, skices, plastiskie darbi, kas attiecas uz ģeogrāfiju, topogrāfiju un citām zinātnēm;
- citi autoru darbi.
 
Atbildība par likumu pārkāpumiem ir paredzēta Administratīvo pārkāpumu kodeksā (155.8 pants - www.likumi.lv) un Krimināllikumā (148. un 149. pants - www.likumi.lv).
 
Plaģiāts - apzināta sveša darba vai idejas pilnīga vai daļēja piesavināšanās, uzdodot to par savu un nenorādot patieso autoru.
 
Plaģiāts ir arī darbs, kurā veiktas nenozīmīgas satura vai formas izmaiņas (piemēram, romāna personām doti citi vārdi) vai kurš ievietots citā kontekstā. Plaģiātu nevajag jaukt ar ideju, arhetipu vai darba veidošanas metožu brīvu izmantojumu oriģināldarba radīšanai. Ja plaģiāts aizsargāts darbs, var runāt par autortiesību pārkāpumu.
 
Pirātisms – prettiesiskas darbības ar autoru darbiem, autortiesību aspektā tā ir darbu fiksācija, publicēšana, reproducēšana un izplatīšana jebkādā veidā bez atļaujas darbu izziņošanai, publicēšanai vai izmantošanai un nemaksājot autoratlīdzību.
Fiksācija – skaņa vai attēls materializētā formā, kas dod iespēju to publiskot, uztvert vai reproducēt ar attiecīgas ierīces palīdzību.
Reproducēšana – autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta.
 
Datoru lietotājiem jāievēro Autortiesību likuma normas, kas attiecas uz grāmatām, video un mūzikas diskiem un kasetēm, kā arī programmatūru.
 
Datorprogrammu kopēšanu, izplatīšanu vai izmantošanu bez autortiesību īpašnieka atļaujas sauc par datorprogrammu pirātismu.
 
Jautājums par pirātismu sevišķi aktuāls ir kļuvis internetā, jo ir ļoti viegli veikt filmas, dziesmu, programmu lejupielādi, tādējādi bieži pārkāpjot autoru tiesības uz savu īpašumu. Ja autortiesības tiek pārkāptas, tad pārkāpēju var saukt pie likumā noteiktās atbildības.
 
Nelegālā datorprogrammu izmantošana, piemēram, ir:
- viena legāli iegādāta programmatūras kompaktdiska instalēšana uz vairākiem datoriem, ja licencē vai līgumā ir norādīts, ka to atļauts instalēt tikai uz viena datora;
- programmas kopēšana instalēšanai un izplatīšanai bez autora atļaujas;
- programmatūras instalēšana no nelegāli iegādāta diska;
- nelegālas datorprogrammu kopijas lejupielāde no interneta.
 
Atsauce:
Informātika vidusskolai. / Kārlis Veiss – Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2007. – 264 lpp.: il. – izmantotā literatūra: 244.- 245. lpp.
 
Informācijas tehnoloģijas pamatjēdzieni. 1. modulis. Pasniedzēja grāmata. / Viestura Vēža redakcijā – Rīga: Latvijas Universitāte, 2006. – 123 lpp.: il. – izmantotā literatūra: 100.-104. lpp.