Teorija

Saimniecība
Saimniecība ir savstarpēji saistītu ražošanas, pakalpojumu, sakaru un informācijas nozaru kopums, kopumā - visa cilvēku saimnieciskā darbība.
Par saimniecību uzskata gan mājsaimniecību, gan valsts saimniecību.
 
Valsts saimniecība ir katrai valstij raksturīgā ražošanas, patēriņa, sadales un aprūpes sistēma.
 
mid_26457.jpg
 
Lai attīstītos saimniecība un notiktu ražošana, sabiedrībā ir nepieciešams pieprasījums pēc dažādām precēm un pakalpojumiem, bet uzņēmumiem ir nepieciešama resursu bāze.
 
Saimniecības attīstību ietekmējošie apstākļi:
• Valsts teritorijas lielums un konfigurācija
• Valsts ģeogrāfiskais stāvoklis
• Dabas resursu krājumi un izvietojums
• Dabas apstākļi
• Iedzīvotāju skaits, izglītība un profesionālā sagatavotība
• Zinātnes un tehnikas attīstība
• Vēsturiskā attīstība
• Dabas aizsardzības nepieciešamība
 
Vispārināti raksturojot jebkuras valsts saimniecību, izmanto dalījumu saimniecības sektoros - lielās saimniecības nozaru grupās.
 
Saimniecības nozare ir vēsturiski veidojies uzņēmumu kopums, kuriem ir līdzīga ražotā produkcija, ražošanas tehnoloģija, veicamā funkcija vai strādājošo profesionālais sastāvs.
  
Saimniecības struktūra
 
Saimniecības sektori
  
Primārais sektorsSekundārais sektorsTerciālais sektorsKvartālais sektors
• Mežsaimniecība• Apstrādes rūpniecība• Tirdzniecība, automobiļu un sadzīves iekārtu remontsInformācijas nozares
• Lauksaimniecība• Būvniecība• Viesnīcas un restorāni   
• Zivsaimniecība•Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde  • Transports un sakari 
• Ieguves rūpniecība• Finanšu operācijas 
• Medniecība• Darbības ar nekustamo īpašumu, noma 
• Enerģētika• Izglītība 
• Veselības un sociālā aprūpe 
• Pārējie pakalpojumi 
 
Atsauce:
Latvijas ģeogrāfija 9. klasei/Zinaida Melnbārde, Oļģerts Nikodemus, Maija Rozīte. -Rīga : Zvaigzne ABC, 2007. – 208 lpp. :il. – izmantotā literatūra: 144.-147.lpp.
http://www.travelnews.lv/gallery/1962/mid_26457.jpg