Teorija

Iekšējie ūdeņi
 
Iekšējos ūdeņus veido pazemes ūdeņi un virszemes ūdeņi.
Ūdeņu daudzumu un izvietojumu ietekmē teritorijas ģeogrāfiskais stāvoklis, klimats, reljefs un ģeoloģiskā uzbūve. Nokrišņi, kas iztvaikošanas rezultātā neatgriežas atpakaļ atmosfērā, veido pazemes un virszemes ūdeņu noteci.
cikls.jpgAtmosfērai sasilstot, ūdens iztvaiko no sauszemes, atklātām ūdens virsmām un no augiem. Gaisa plūsmas pārnes ūdens tvaikus no vienas vietas uz citu, tie kondensējas un nokrišņu veidā nonāk uz Zemes. No Zemes virsas daļa ūdens nonāk upēs un ezeros, daļa iztvaiko, bet daļa iesūcas iežos, veidojot pazemes ūdeņus. Pazemes ūdeņi avotu veidā izplūst Zemes virspusē vai arī nonāk upēs, ezeros un jūrā. Tā veidojas kopējais ūdens aprites cikls.
Pazemes ūdeņi
 
Definīcija
Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas atrodas Zemes garozas iežu porās, plaisās un tukšumos.
 
Virszemei tuvākais pazemes ūdeņu - gruntsūdeņu slānis izveidojies kvartāra perioda nogulumos virs ūdens mazcaurlaidīgiem iežiem.
Gruntsūdeņi atrodas 1-5 metru dziļumā, bet paugurainēs - 5-10 metru dziļumā. Šie ūdeņi bieži vien ir piesārņoti ar slāpekļa un fosfora savienojumiem un to attīrīšana notiek lēni, tādēļ, lai iegūtu labas kvalitātes dzeramo ūdeni, ierīko dziļurbumus.
Daudzās vietās ūdeni saturošus iežu slāņus vienu no otra atdala ūdeni necaurlaidīgi nogulumi, piem. māls. Tāpēc ūdeņi šajās vietās ir zem spiediena un tos sauc par artēziskajiem ūdeņiem - tie ir dzidrāki un vēsāki par gruntsūdeņiem. Dziļākos pazemes ūdeņu slāņos palielinās izšķīdušo sāļu daudzums: no 100 metriem līdz 400 metriem dziļumā saldūdens nomaina sāļūdeņi. artezian2image.jpg
Ārstniecībā un pārtikā izmantojamos sāļūdeņus sauc par minerālūdeņiem.
Latvijā ir izplatīti nātrija hlorīda minerālūdeņi - tos iegūst Valmieras, Mangaļu, Siguldas, Liepājas un Piltenes apkārtnē; ārstnieciskie sērūdeņi - tos var iegūt Baldones un Ķemeru apkārtnē.
 
Avoksnājs - izkliedēta pazemes avotu izplūdes vieta.
 
Šādās vietās, izgulsnējoties ūdenī izšķīdušām vielām, daudzviet uzkrājas avotkaļķi jeb saldūdens kaļķieži. Avotkaļķu veidojumi ir Staburags un Raunas Staburags.
 
Virszemes ūdeņi.
 
Mitrā klimata, relatīvi līdzenā reljefa un teritorijas ģeoloģiskās uzbūves dēļ Latvijā ir izveidojies blīvs upju tīkls. Latvijā ir vairāk nekā 12400 upju.
Latvijas upes ir ģeoloģiski jaunas. To ielejas veidojušās pirms 10-13 tūkstošiem gadu pēc ledāja atkāpšanas. Dažu upju ieleju atsevišķus posmus veidojuši ledāja kušanas ūdeņi - tos posmus sauc par senielejām.
abavas ieleja.jpg
Visa Latvijas teritorija ietilpst Baltijas jūras sateces baseinā. Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē 500 km garā posmā jūrā ietek 114 mazas upes. Kopumā Latvijas teritorija ir sadalīta 9 sateces pamatbaseinos (no austrumiem uz rietumiem):
1.) Velikajas baseins
2.) Daugavas baseins
3.) Gaujas baseins
4.) Salacas baseins
5.) Vidzemes piekrastes piejūras baseins
6.) Lielupes baseins
7.) Ventas baseins
8.) Kurzemes ziemeļu un austrumu baseins
9.) Kurzemes rietumu piekrastes baseins
Latvijas upēs ir jaukta ūdens pieplūde: tās saņem sniega kušanas, lietus un pazemes ūdens. Upju iztekas ir ezeros, purvis, avoksnājos vai avotos.
 
Upes izteka ir vieta, kur skaidri iezīmējas straumes gultne un novērojama pati straume.
  
Atkarībā no upes krituma mainās ieleju profils: upēm ar lielāku kritumu ir dziļākas ielejas. Dziļākas ielejas ir upēm augstienēs, bet seklākas - zemienēs.
 
Upes kritums ir starpība starp upes iztekas un ietekas ūdens virsmas absolūto augstumu vai arī starpība starp diviem punktiem kādā upes posmā.
 
Ūdens kvalitāte ir atkarīga no piesārņojuma. Straujās upēs ūdens ir kvalitatīvāks nekā lēni tekošās, tāpēc dzīvo organismu tajās ir vairāk. Ūdens kvalitātes indikatori ir upēs mītošās foreles un pērļu gliemenes.
Upes ir iespējams salīdzināt pēc garuma, baseina platības un gada noteces. Ne vienmēr upēm ar lielāko garumu būs lielākais baseins vai gada notece. 
 
Avots: Latvijas ģeogrāfija 9. klasei/Zinaida Melnbārde, Oļģerts Nikodemus, Maija Rozīte. -Rīga : Zvaigzne ABC, 2007. – 208 lpp. :il. – izmantotā literatūra: 58.-63.lpp.
Avots: http://www.liis.lv/globe/hydrosfera/pic/figure3-1.jpg
Avots: http://kyrgyzstan-info.ru/photos/artezian2image.jpg
Avots: http://www.latviatourism.lv/images/srv_prov/011037738f00ef193e811761c154d784.jpg