Teorija

Iekšējie ūdeņi
 
Latvijas lielākas upes
 
Daugava ir lielākā Latvijas upe. Tā sākas Krievijā, Valdaja augstienē. No Latvijas robežas līdz Daugavpilij saglabājusies Daugavas dabiskā ieleja, kurā atrodas daudzi vērtīgi biotopi. Skaisto ainavu dēļ tika izveidots Augšdaugavas aizsargājamais ainavu apvidus un dabas parks "Daugavas loki". 2372_daugava4.jpg
Lejā no Jēkabpils Daugava plūst pa kanjonveida dolomītu ieleju: pirms Pļaviņu HES uzcelšanas te bija pats skaistākais Daugavas ieleju posms. Upes gultnē bija daudz krāču un krastus rotāja augstas klintis - Oliņkalns, Avotiņu kalns, Staburags. Pēc tam, kad izveidoja lielāko Latvijas ūdenskrātuvi priekš Pļaviņu HES, ūdenslīmenis upē cēlās par 40 metriem un krāčainais upes posms tika applūdināts.
Lejpus Aizkraukles sākas Ķeguma ūdenskrātuve un zemāk - Rīgas ūdenskrātuve. Rīgas ūdenskrātuve ir arī Rīgas dzeramā ūdens ņemšanas vieta.
Pie Doles salas Daugava plūst pa Piejūras zemieni. Ieleju šeit veido nogulumieži. Šeit Daugavas platums ir 500-700 m, bet upes grīvas rajonā - 1,5 km. Upes dziļums  Rīgas tiltu rajonā ir 6-7 metri, bet lejpus tiem 8-15 metri. Daugavas lejtecē ir daudz salu - Zaķusala, Lucavsala, Kundziņsala, Ķīpsala un citas.
 
Aiviekste ir Daugavas labā krasta pieteka, un tā ietilpst  Daugavas sateces baseinā.
Aiviekste ir vienīgā upe, kas iztek no Lubāna ezera. Upes gultni veido dolomīts, kas kavē gultnes padziļināšanos. Pavasarī ūdens daudzums Aiviekstes augštecē 2-4 reizēs pārsniedz ūdens caurplūduma iespējas: tāpēc pavasarī Aiviekstes augštecē pieplūstošie ūdeņi tecēja nevis uz Daugavu, bet atpakaļ uz Lubānu, kas regulāri rādīja plūdus. aiviekste.jpg
Lai samazinātu applūšanu Lubānu iedambēja un izveidoja Meirānu kanālu, kas ir lielākais Baltijas valstīs ( tā dziļums ir 10 m, bet platums - 80 m).
 
Lielupe ir lielākā Zemgales upe. Tā veidojas lejpus Bauskas, satekot Mūsai un Mēmelei. Jau augštecē tā ir 90 m plata. Senāk Lielupe pa tagadējo Buļļupes gultni ietecēja Daugavā. Tagadēja ieteka Rīgas līcī izveidojusies 1755. gadā, pavasara palos upei pārraujot kāpas. Lielupes dziļums lejtecē ir no 5 līdz 15 m. Lielupei ir vairāk nekā 250 pieteku. Lielākas no tam ir Mūsa, Mēmele, Iecava un Svēte.
 
Gauja ir garākā upe Latvijas teritorijā. Tā sākas Vidzemes augstienē Elkas kalna nogāzē.  Augštecē tā plūst uz austrumiem, tad, plašā lokā apliecot Vidzemes augstieni, tās gultne pagriežas Rīgas līča virzienā. Augštecē Gaujā dzīvo līdakas, brekši un citas zivis.
Ergelu_kl[5]MZ.jpg
Interesantākā vieta tūristiem ir Gaujas senieleja starp Valmieru un Murjāņiem. Ielejas dziļums ir no 20 m pie Valmieras līdz 85 m pie Siguldas. Gaujas krasti ir devona sarkanīgie, dzeltenīgie vai pelēki baltie smilšakmeņi un sarkanie māli. Lielākie atsegumi ir Sietiņiezis, Ērgļu klintis, Sarkanas klintis un Ķūķu iezis.
Lai  saglabātu Gaujas senielejas dabas vērtības (biotopus, ainavu) un kultūrvēsturisko mantojumu (Cēsu, Turaidas un Siguldas viduslaiku pilis) un attīstītu tūrismu, 1973. gadā izveidots Gaujas Nacionālais parks.
Gauja ir viena no bīstamākajām Latvijas upēm, jo tajā ir relatīvi liels straumes ātrums un smiltīm klāta gultne. Gaujas lielākā kreisā krasta pieteka ir Amata, bet laba krasta pietekas - Tirza, Mustjegi, Brasla.
 
Venta ir lielākā Kurzemes upe. Tās izteka atrodas Žemaitijas augstienē Lietuvā. Lielu daļu Vantas gultnes veido dolomīti, tāpēc upē ir daudz krāču un braslu. Pie Kuldīgas ir izveidojies Eiropā platākais ūdenskritums - Ventas rumba. Ventas krastos ir dolomīta atsegumi, sevišķi pazīstami ir Ātrais kalns, Gobziņu klintis.  Lejpus Kuldīgas dolomīta atsegumus Ventas krastos nomaina baltie un rūsganie smilšakmeņi. Upes grīvā upe ir apmēram 200 m plata, tur atrodas Ventspils osta.
Ventas lielākā pieteka ir Abava. Abavas ielejā ir skaistas ainavas un tā izveidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem noplūstot uz Baltijas jūru.  
 
Latvijas ezeri
 
Latvijā ir 2256 ezeri, kuri ir lielāki par 1 ha, un to kopplatība ir apmēram 1000 km2. Visvairāk ezeru ir augstienēs (ap 40% ezeru atrodas Latgales un Augšzemes augstienē). Vismazāk ezeru ir Zemgalē, kur līdzenais reljefs un daudzās upes ūdeņiem neļauj uzkrāties. Vidējais ezerainums Latvijā ir 1,5%.
 
Definīcija
Ezerainums - tas ir attiecība starp kādas teritorijas ezeru kopplatību un šīs teritorijas platību. Tas rāda cik lielu platību teritorijā aizņem ezeri.
  
Latvijā ir daudz ezeru tāpēc, ka vēl nesenā pagātnē teritoriju klāja apledojums. Ledāja un tā kušanas ūdeņu darbības ietekmē izveidojās pauguriem un ieplakām bagāts reljefs, kas sekmēja ūdeņu noplūdi no pacēlumiem un to uzkrāšanos pazeminājumos. papes_ezers_9293.jpg
Ezera apveidu, to garumu un platumu, krasta līnijas garumu un izrobotību nosaka ezeru iedobe, kurā uzkrājies ūdens, un tās apkārtnes reljefs.
 
Izšķir sekojošus ezeru veidus:
1.) Glaciālie ezeri - ledāju ieplaku ezeri, kuru iedobes radušās tiešas ledāja darbības rezultātā. Pie šādiem ezeriem pieskaita Burtnieku ezeru, Lubānu, Usmas ezeru. Šādu ezeru krasti ir lēzeni, un tajos veidojas pļavas un pārmitri meži. Augstienēs šādi ezeri ir Alauksta ezers, Rāznas ezers, Alūksnes ezers.
2.) Subglaciālās vagas - šauri, gari ielejveida pazeminājumi. Šajās vagās gan augstienēs, gan zemienēs atrodas viens vai vairāki rindā savirknēti ezeri. Subglaciālās vagās atrodas Latvijā dziļākie ezeri, to dziļums var pārsniegt 30 metrus. Visvairāk šādu ezeru ir Latgales augstienes dienvidu daļā. Visdziļākais ezers ir Drīdzis (65,1 m).
3.) Lagūnas ezeri - šādi ezeri atrodas piejūras zemienē. Piemēram, Babītes, Engures, Liepājas, Kaņiera, Papes ezers. Tie ir jaunāki par glaciāliem ezeriem, jo veidojušies Litorīnas jūras laikā pirms 2800-7500 gadiem.
4.) Vecupes ezeri - šauri, gareni un sekli ezeri, kas veidojas upju ielējās, upēm mainot savi gultni jeb meandrējot. Daudz šādu ezeru ir Gaujas, Pededzes un Daugavas ielejā.
5.) Karsta ezeri - radušies, pazemes ūdeņiem izšķīdinot ģipšakmeņus, dolomītus un kaļķakmeņus.
mid_puzes_ezers_2_800_1(1).jpg
Šādas izcelsmes ezeru ieplakām raksturīga ovāla, piltuvveida forma. Šī tipa ezerus var sastapt Rīgas rajona Allažu un Baldones apkārtnē, kā arī Daugavpils rajonā.
Ezeri ir nelieli pēc izmēra, bet tur var redzēt tādu parādību, ka ūdens var pēkšņi pazust un pēc tam atkal parādīties.
6.) Purva ezeri - veidojas purvos,vai akaču vietās aizaugot ezerdobēm. Šādu ezeru ir sevišķi daudz ir Latvijas lielākajos augstajos purvos (Teiču purvā, Ķemeru-Smārdes tīrelī).
 
Atsauce:
Avots: Latvijas ģeogrāfija 9. klasei/Zinaida Melnbārde, Oļģerts Nikodemus, Maija Rozīte. -Rīga : Zvaigzne ABC, 2007. – 208 lpp. :il. – izmantotā literatūra: 63.-77.lpp.
Avots: http://www.atputasbazes.lv/images/foto/large/2372_daugava4.jpg
Avots: http://jonins.mii.lu.lv/Latvija/h/g2003/C03p2815.jpg
Avots: http://www.kodarit.lv/userfiles/image/mid_puzes_ezers_2_800_1(1).jpg
Avots: http://www.zagarkalns.lv/vasara/images/upload/kanoelaivas/DSC00490.jpg
http://www.dabasretumi.lv/Atteli/Pieminekli/Atseg/Ergelu_kl%5B5%5DMZ.jpg