Teorija

Klimata joslas uz Zemeslodes
"Nevienmērīgā saules siltuma un nokrišņu sadalījuma ietekmē uz Zemes veidojušās vairākas atšķirīgas klimata joslas. To nosaukumi atbilst ģeogrāfiskajam stāvoklim.

Svarīgi!
Izšķir galvenās klimata joslas un pārejas klimata joslas. Galveno joslu izvietojums sakrīt ar četru gaisa masu tipu izvietojumu.
joslas.png
Galvenās klimata joslas.


Ekvatoriālā klimata josla
Ekvatora tuvumā atrodas ekvatoriālā klimata josla. Tajā valda ekvatoriālās gaisa masas un ir zems atmosfēras spiediens. Gaisa temperatūra visu gadu ir augsta (virs + 20 °C). Augšup ejošās gaisa masa, kas piesātinātas ūdens tvaikiem, veicina regulāru nokrišņu veidošanos. To daudzums ir no 2 000 - 3 000 milimetriem gadā un pat vairāk.

Tropu klimata joslas
Uz ziemeļiem un dienvidiem no ekvatoriālās joslas, ap tropu lokiem, atrodas divas tropu klimata joslas. tajās valda tropiskās gaisa masas, augsts spiediens un lejupejoša gaisa masu kustība. Šis gaiss ir ļoti sauss un tāpēc lietus ir ļoti reta parādība. Vidējais nokrišņu daudzums ir apmēram 100 milimetri gadā. Vasarā pat ēnā gaiss sakarst virs + 30 °C, bet ziemā ir vēsāks. Tropu joslā atrodas pasaules lielākie tuksneši.

Mērenā klimata joslas
Mērenajos platuma grādos atrodas divas mērenā klimata joslas. Tajās valda mērenās gaisa masas un rietumu vēji. Gaisa temperatūras te ir ievērojamāki zemākas, nekā tropu joslās. Ir raksturīgi četri gadalaiki. Nokrišņu daudzums ir pietiekams, taču tie gada laikā sadalīti diezgan nevienmērīgi. Vairāk nokrišņu ir kontinenta rietumu piekrastē, kur rietumu vēji tos atnes no okeāna. Virzienā uz austrumiem nokrišņu daudzums pakāpeniski samazinās.

Arktiskā un antarktiskā klimata joslas
Šīs joslas atrodas Zemes polārajos apgabalos. Tur gandrīz visu gadu gaisa temperatūra ir zem 0 °C, augsts atmosfēras spiediens, neliels nokrišņu daudzums. Lielāko daļu sauszemes teritoriju un okeānu klāj ledus.

Pārejas klimata joslas
Starp galvenajām klimata joslām atrodas pārejas klimata joslas. To nosaukumi sākas ar priedēkli "sub", kas latīņu valodā nozīmē "zem". Tajās nav patstāvīgu gaisa masu. Mainoties sezonām, kad Saule vairāk apspīd ziemeļu vai dienvidu puslodi, pārejas joslās ienāk blakus esošo galveno klimata joslu gaisa masas. 

joslas1222.png


Subekvatoriālā klimata joslas - pārejas joslas no ekvatoriālās uz tropu joslām. Vasarās tajās ieplūst ekvatoriālās gaisa masas un klimats ir līdzīgs ekvatoriālajam. Ziemā ieplūst tropu gaisa masas un klimats ir tāds kā tropu joslā.

Subtropu klimata joslas - pārejas joslas no tropu uz mērenajām joslām. Vasarā klimats ir līdzīgs tropu, bet ziemā - mērenajam klimatam.

Subarktiskā un subantarktiskā klimata joslas - pārejas joslas no mērenajām uz arktisko un antarktisko klimata joslu. Ziemā tajās valda aukstais arktiskais un antarktiskais gaiss, bet vasarā ieplūst siltās mērenās gaisa masas."

tabula22211.png


Atsauce:
Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei / Agra Lipsberga. - Rīga: Lielvārds, 1998. - izmantotā literatūra - 20.-21. lpp
http://www.seklaudzetaji.lv/images_upl/KlimatZonas.jpg
http://moodle.nci.kz/mod/resource/view.php?id=763