Ziemeļamerikas klimats
Ziemeļamerika aizņem milzīgu teritoriju un atrodas visās klimata joslās, izņemot ekvatoriālo. Klimatu ietekmē ne vien vietas ģeogrāfiskais stāvoklis, bet arī citi faktori – reljefa formu izvietojums, siltās un aukstās straumes pie kontinentu krastiem, valdošie vēji u.c., tāpēc šī kontinenta klimats ir daudzveidīgs un sarežģīts.
Ziemeļamerikas klimata zonu karte un klimatogrammas
Arktiskā klimata josla
Ziemeļu piekraste, Kanādas arktiskā arhipelāga salas un Grenlande atrodas arktiskā klimata joslā, kur valda aukstās arktiskās gaisa masas. Ziema ilgst pat 10 mēnešus gadā, bieži plosās sniega vētras. Vidējās temperatūras ir zemākas par -30 °C. Viszemākā temperatūra reģistrēta pie ziemeļu polārā loka Fortgudhopā -78 °C. Vairākus mēnešus ilgst polārā nakts, kad saule vispār neparādās virs horizonta. Vasarā temperatūra svārstās no 0 °C līdz +8 °C. Lielas teritorijas, sevišķi Grenlandē, klāj ledus un sniegs, kas nekad nenokūst.
Grenlande
Subarktiskā klimata josla
Subarktiskā klimata josla atrodas starp arktisko joslu un mēreno joslu. Gaisa masas tajā mainās pa sezonām. Ziemas ir aukstas un vasaras vēsas. Visur izplatīts daudzgadīgais sasalums. Vasarā atkūst tikai neliela augsnes virskārta. Aļaskas piekrastē siltās straumes ietekmē veidojas daudz nokrišņu, tāpēc kalnos ir daudz sniega un ledāju.
Denali Nacionālais parks un Margerie ledājs
Mērenā klimata josla
Ziemeļamerikā vislielāko daļu aizņem mērenā klimata josla. Līdzīgi kā Eirāzijā, arī Ziemeļamerikā mērenajā klimata joslā ir četri gadalaiki. Valdošo rietumu vēju ietekme vērojama tikai rietumu piekrastē, jo Kordiljeru kalni tiem aizšķērso ceļu tālākai iekļūšanai kontinentā.Atkarībā no attāluma līdz jūrai vai okeānam izdala kontinentālo un jūras klimata tipus.
Kontinentālā klimata veidošanos ietekmē sauszemes īpašības: vasarā tā ātri sasilst, bet ziemā strauji atdziest. Tāpēc raksturīgas lielākas temperatūru amplitūdas. Šāda klimata apgabalos ir neliels nokrišņu daudzums.
Jūras klimata tipam raksturīgas salīdzinoši mazākas temperatūru amplitūdas, jo okeāns vasarā sasilst lēni, bet ziemā ilgi saglabā uzkrāto siltumu. Nokrišņu daudzums ir lielāks.
Ziemeļamerikas rietumu piekrastē nokrišņu veidošanos pastiprina arī siltā straume, kas veicina iztvaikošanu. Rietumu vēju nestās gaisa masas pa Kordiljeru nogāzēm ceļas augšup. Tām atdziestot, notiek kondensācija un pastiprināta nokrišņu veidošanās.
Ja mērenajā joslā kontinenta vidienē nokrišņu daudzums ir 500 mm un mazāk, tad rietumu piekrastē tas pārsniedz 2000 mm.
Austrumu un rietumu daļa
Subtropu klimata josla
Lielas platības atrodas arī subtropu joslā, kur dabas apstākļi (īsa, silta ziema, karsta vasara, garš veģetācijas periods) ir ļoti labvēlīgi cilvēku dzīvei un saimnieciskajai darbībai. Dažādu faktoru, īpaši reljefa, ietekmē šajā joslā izveidojušies vairāki klimata apgabali.
Subtropu klimata joslā arī raksturīgi vairāki klimata tipi, atkarībā no teritorijas izvietojuma kontinenta vidienē vai okeāna piekrastē. Kontinentālā klimata tipa apgabalā izveidojušies sausi tuksnešu rajoni, kur nokrišņu daudzums nepārsniedz 100 mm gadā. Turpretī austrumu piekrastē siltās Golfa straumes ietekmē atrodas mitrā subtropu klimata apgabals. Tur nokrišņu daudzums sasniedz 1000 – 2000 mm gadā.
Tropu klimata josla
Tropu klimata joslā situācija ir līdzīga – austrumu piekrastē izveidojies mitrais tropu klimats, bet rietumu piekrastē – Kalifornijas pussalā aukstās straumes ietekmē – sausais tropu tuksnešu klimats.
Subekvatoriālajā josla
Subekvatoriālajā joslā ietilpst Ziemeļamerikas galējie dienvidi. Tur visu gadu ir augsta vidējā temperatūra (+24 °C) un liels nokrišņu daudzums (2000 – 3000 mm).