3. Amerikas reljefs un derīgie izrakteņi

Gar Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas rietumu piekrasti no Aļaskas pussalas ziemeļos līdz Ugunszemei dienvidos apmēram 15 000 kilometru garumā stiepjas garākā kalnu sistēma uz Zemes, ko Ziemeļamerikā sauc par Kordiljeriem, bet Dienvidamerikā par Andiem.

Ziemeļamerikā Kordiljeru kalnu sistēmu veido daudzas paralēlas grēdas, ielejas un kalnienes (Klinšu kalni, Aļaskas grēda, Makenzi kalni, Piekrastes grēdas, Sjerranevadas grēda, Meksikas kalniene, Kolorādo plato, Lielā Baseina kalniene, Kolumbijas plato u. c.).

Augstākā virsotne Kordiljeros ir Makinlijs jeb Denali (6193 m vjl.).

 
Makinlijs

Augstākā virsotne Andos ir Akonkagva (6960 m vjl.). Milzīgā Kordiljeru–Andu kalnu sistēma ir salīdzinoši jauna, un tās veidošanās joprojām turpinās. Par to liecina spēcīgas zemestrīces un vulkānu izvirdumi, kas piemeklē šo reģionu. Lielākie vulkāni Andu kalnos ir Ljuljailjako (6739 m vjl.), kā arī nedaudz zemākie Čimboraso (6310 m vjl.) un Kotopaksi (5897 m vjl.).

  
Akonkagva                                  Kotopaksi

Ziemeļamerikā Sjerramadres kalnu sistēmā atrodas lielākie darbīgie vulkāni Orisaba (5610 m vjl.) un Popokatepetls (5452 m vjl.). Ziemeļamerikas rietumu krasts ir viena no pasaules seismiski aktīvākajām zonām. To regulāri piemeklē spēcīgas zemestrīces. Ļoti spēcīga zemestrīce 1906. gadā skāra Sanfrancisko — pilsētu Ziemeļamerikas rietumu piekrastē. Pēc zemestrīces izveidojās vairāk nekā 1000 kilometru garais Sanandreasa lūzums - plata, dziļa plaisa Zemes garozā.

 
Sanandreasa lūzums

Klinšu kalnos Jeloustonas plato teritorijā gadu gaitā vulkāni un zemestrīces ir radījuši sarežģītas plaisas un ieplakas. Tajās darbojas simtiem karsto avotu (geizeru) un dubļu vulkānu. Tur ir izveidots viens no pasaulē populārākajiem nacionālajiem parkiem — Jeloustonas nacionālais parks.

 
Geizers Jeloustonas nacionālajā parkā

Gan Ziemeļamerikā, gan Dienvidamerikā austrumu daļas ir ievērojami zemākas, tur atrodas zemi kalni, kalnienes un līdzenumi.

Ziemeļamerikas austrumu daļā atrodas seni kalni Apalači. Tie ir stipri noārdījušies. Augstākā virsotne ir Mičels (2037 m vjl.).

 
Apalači

Plašākie līdzenumi ir zemienes, kas atrodas Hudzona līča piekrastē, Misisipi baseinā un Meksikas līča piekrastē. Uz rietumiem no tiem atrodas Lielie līdzenumi, kuru augstums virs jūras līmeņa pakāpeniski palielinās Kordiljeru kalnu virzienā. Tos veido biezi nogulumiežu slāņi. Upes, kas plūst no kalniem, tajos ir izgrauzušas dziļas ielejas — aizas un kanjonus. Viens no ievērojamākajiem ir Kolorado upes kanjons.

 
Lielie līdzenumi                             Kolorādo upes kanjons

Dienvidamerikas austrumu daļā platformas pacēlumi veido Gvajānas plakankalni un Brazīlijas plakankalni. Pirms miljoniem gadu tur atradušies kalni, kas laika gaitā ir noārdījušies. Sevišķi neparastas ir Gvajānas plakankalnes Roraima masīva klintis, kas paceļas vairāk nekā 1000 metru augstumā. No tām krīt vairāki ūdenskritumi, tajā skaitā pasaules augstākais ūdenskritums Anhels (1054 m).


Roraima masīvs un Anhela ūdenskritums

Starp Andiem un abām plakankalnēm atrodas zemienes, pa kurām tek kontinenta lielākās upes — Amazone, Orinoko un Parana. Miljoniem gadu ilgā laikā upes no kalniem ir sanesušas milzīgas irdeno iežu masas, kas biezā slānī nogulsnējušās ielejās.


Amazones zemiene

 

Gandrīz visā Amerikas teritorijā ir bagātīgi derīgo izrakteņu krājumi. Dažādu metālu rūdu (vara, dzelzs, svina, sudraba, zelta u. c.), kā arī dažādu dārgakmeņu atradnes ir atklātas visā kalnu sistēmas teritorijā gan Ziemeļamerikā, gan Dienvidamerikā. Apalaču kalnu ielejās ir lielas akmeņogļu atradnes, bet tālāk uz ziemeļiem Labradoras pussalā ir lielas dzelzs un niķeļa rūdu atradnes. Meksikas līcī, Marakaibo ezerā, Aļaskā un citur iegūst naftu. Brazīlijas plakankalnē atrodamas dažādu magmatiskas izcelsmes derīgo izrakteņu atradnes - dzelzs, niķeļa un citas rūdas.


Naftas atradnes