Teorija

Āfrikas kontinenta atklāšana un izpēte

"Eiropas Vidusjūras piekrastes iedzīvotāji Āfrikā nokļuva jau pirms mūsu ēras, 6.gs.p.m.ē. feniķieši ar kuģiem apbrauca apkārt Āfrikai.
 
Mūsu ēras pirmajos gadsimtos daudzus ceļojumus veica arābi. 
Visu 15. gadsimtu portugāļi apguva Āfrikas rietumu piekrasti, pakāpeniski virzoties uz dienvidiem.
 
1488. gadā Bartolomeu Diašs pirmo reizi apbrauca Labās Cerības ragu kontinenta dienvidos.
1497. un 1498. gadā Vasko da Gama, apceļojot Āfriku no dienvidiem, šķērsoja Indijas okeānu un atklāja jūras ceļu uz Indiju.
 
16. un 17. gadsimtā portugāļi sāka iepazīt Āfrikas iekšējos apgabalus - Zambezes un Kongo lejteci, Njasas ezera apkaimi, Anolas un Mozambikas teritoriju.
 
Angļi pētīja Centrālo Āfriku, franči - Austrumāfriku, holandieši nostiprinājās Dienvidāfrikā.
vasko11.png
Vasko da Gamas kuģa ilustrācija.                                                 
 
Vergu tirdzniecība
Tolaik Āfrikas rietumu piekrastē izveidojās apmetnes, kur notika tirdzniecība starp eiropiešiem un Āfrikas iedzīvotājiem.
Vēl mūsdienās vietu nosaukumi liecina par precēm, kuras bija iecienījuši eiropieši, piemēram, Piparu krasts, Zelta krasts, Ziloņkaula krasts.
vergi22.png
Vergu medības Āfrikā 1500. gadā.
Kopš 1500. gada eiropiešiem radās interese par citu "preci" - Āfrikas iedzīvotājiem. Sākās regulāras cilvēku medības.

Afrikāņus kā lētu darbaspēku, važās sakaltus, ar kuģiem izveda un pārdeva jaunatklātajā zemēs Amerikā.

Līdz 1870. gadam kā vergi no Āfrikas tika izvesti apmēram 10 miljoni cilvēku. Daudzi no viņiem ceļā gāja bojā. Par šiem notikumiem liecina vietu nosaukumi, piemēram, Vergu krasts - līcis Beninas piekrastē.
 
Āfrikas iekšējo apgabalu izpēte
18. un 19. gadsimtā interese par Āfriku pieauga, jo tika atklātas vērtīgas dabas bagātības. Daudzas ekspedīcijas pētīja Āfrikas iekšējos apgabalus.
 
Vācu misionāri Johans Krapfs un Johans Rēbmanis Austrumāfrikā atklāja Kilimandžaro vulkānu un Kenijas kalnu.

Angļi Ričards Bērtons un Džons Spīks sasniedza Tanganjikas ezeru.

Džons Spīks
un Džeimss Grants atrada Nīlas izteku no Viktorijas ezera.
 
Ievērojamais ceļotājs Deivids Livingstons pētīja Centrālo Āfriku un Dienvidāfriku.

Nozīmīgus pētījumus veica Amerikānis Henrijs Stenlijs, kurš ieradās Āfrikā kā avīzes reportieris, lai meklētu pazudušo Livingstona ekspedīciju. Pēc lielā ceļotāja nāves viņš turpināja aizsākto darbu - pētīja Nīlas un Konkpo augšteci, Viktorijas ezeru un Tanganjikas ezeru.
nilas_atklajeji11.png
Nīlas iztekas atklājēji.
 
Āfrikas kolonizācija
kolonizācija11.png
       Āfrikas politiskā karte 1914. gadā.
Kopš 19. gadsimta lielākās Eiropas valstis - Anglija, Francijas, Portugāle, Spānija un Vācija - centās sagrābt un kolonizēt (pakļaut savai varai, atņemt tām pašnoteikšanās tiesības) Āfrikas zemes.

Valstu robežas kolonizatori noteica pēc sava prāta, ņemot vērā dažādu tautu apdzīvotās teritorijas. Tas vēlāk noveda pie Āfrikas tautu savstarpējiem konfliktiem un nežēlīgiem kariem, kuri daļēji turpinās vēl mūsdienās. Par to liecina ziņas laikrakstos un televīzijā.
 
Savu mērķu īstenošanai kolonizatori bieži izmantoja ģeogrāfisko atklājumu materiālus (kartes, informāciju par iedzīvotājiem, dabas bagātībām u.c.).

Ģeogrāfiskie pētījumi nereti tika veikti tieši kolonizatoru uzdevumā.
 
Tikai 20. gadsimta vidū Āfrikas valstis sāka atbrīvoties no kolonizācijas.
Svarīgi!
1993. gadā Āfrikā bija jau neatkarīgas valstis.
Tomēr koloniālisms ir atstājis negatīvu ietekmi uz to ekonomiku, jo šajā periodā galvenokārt attīstījās piekrastes ostas pilsētas, caur kurām uz Eiropu tika izvesta Āfrikas dabas bagātībās. Iekšējos rajonos līdz pat mūsdienām valda masveida nabadzība."


Atsauce:
Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei / Agra Lipsberga. - Rīga: Lielvārds, 1998. - izmantotā literatūra - 42.-43. lpp
http://www.south-africa-tours-and-travel.com/cape-of-good-hope.html
http://bahamawavenews.blogspot.com/2007_06_01_archive.html
http://myweb.tiscali.co.uk/kenanderson/histemp/nilesource1.html
http://www.solarnavigator.net/geography/africa.htm