Teorija

Āfrikas upes
"Āfrikas klimata īpatnības, īpaši nokrišņu daudzums un to sadalījums gada laikā, ietekmē upju un ezeru veidošanos kontinentā.
 
Ar ūdeņiem visbagātākā teritorija Āfrikā ir ekvatoriālā josla, bet vismazāk to ir tropu joslā.

Tikpat kā virszemes ūdeņu nav Sahāras tuksnesī.

Vairākums Āfrikas upju pieder Atlantijas okeāna baseinam un ūdeni gūst pārsvarā no nokrišņiem.

Svarīgi!
Āfrikas lielākās upes ir Kongo, Nīla un Nigēra.
 
new1.png
Āfrikas upju karte.

30.png
Kongo upe.   
Svarīgi!
Kongo (Zaira) ir ūdeņiem bagātākā upe Āfrikā.

Tās neskaitāmās pietekas sākas pārpurvotajos ekvatoriālās klimata joslas apgabalos gan uz dienvidiem, gan ziemeļiem no ekvatora. Tur visu gadu regulāri ir spēcīgas lietusgāzes, tāpēc upē vienmēr ir daudz ūdens un tā līmenis gada laikā maz svārstās.
Kongo ir otra garākā upe Āfrikā (4 375 km). Katru sekundi Atlantijas okeānā tā ienes apmēram 40 000 kubikmetru ūdens.
Svarīgi!
Visgarākā upe Āfrikā un arī pasaulē ir Nīla (6 671 km).

Senāk cilvēki nespēja izskaidrot, kā caur krastiem un sausiem tuksnešiem var plūst ūdeņiem bagāta upe.
Nīlas pietekas Baltā Nīla sākas ekvatoriālajā un Zilā Nīla  - subekvatoriālajā joslā, kur regulāri līst lietus.
Subekvatoriālājā joslā vasarās ir lietus sezona, tāpēc pietekās ieplūst daudz ūdens un Nīla pārplūst. Plūdu laikā ūdens līmenis ceļas pat par 6 m un appludina ieleju, nogulsnējot tur auglīgu dūņu kārtu.
Nīlas ielejas Ēģiptē kopš seniem laikiem ir ievērojams pasaules zemkopības rajons.
32.png
Nīlas upe.
33.png
Nigēras upe.
Āfrikas subekvatoriālajā joslā plūst vairākas lielās upes. Vien no tām ir Nigēra.

Lietus sezonas laikā ūdens līmenis tajā ceļas, bet sausajā sezonā ievērojami pazeminās.
 
 
Līdzīgs režīms ir Zambezei. Uz tās atrodas lielais Viktorijas ūdenskritums (120m augsts un 1 800 m plats).

Upe sākas melno purvu apkārtnē Zambijas pašos ziemeļrietumos un beidzas, ietekot Indijas okeāna ūdeņos.
34.png
Viktorijas ūdenskritums.
35.png
Okavango upe.
Kalaharī tuksneša ziemeļu daļā Botsvanas teritorijā plūst Okavango - upe bez noteces okeānā.

Upes straume sazarojas daudzās nelielās upēs, kuras pārvērš 40 000 km² lielo teritoriju purvā. Dažas attekas sasniedz ezerus, kuri atkarībā no lietus un sausu sezonu maiņas pārplūst vai samazina apjomu. Okavango ūdeņi vietām aizplūst pazemā, simtiem kilometru tālāk atkal parādās virszemē avotu veidā un atkal atdzīvina tuksnesi. Okavango pazemes straumes ir šī rajona dzīvības avots. Tur sastopami dažādi dzīvnieki un reti augi.

Lai aizsargātu Okavango neparasto dabu, ierīkoti nacionālie parki. Izveidoti arī eksotiski tūristu atpūtas centri, no kuriem var doties safari braucienos un vērot Āfrikas dabu."


Atsauce:
Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei / Agra Lipsberga. - Rīga: Lielvārds, 1998. - izmantotā literatūra - 48.-49. lpp
http://abbaymedia.com/News/?p=2738
http://www.spoki.lv/foto-izlases/10-garakas-pasaules-upes/189511
http://www.nerc-essc.ac.uk/~as/niamey_visit.html
http://roaringworld.com/travel/victoria-falls/