Teorija

Kalnu apgabali
Atlass.
"Atlass apgabala augu valsts ir neprasti daudzveidīga.
 
Mitrākās vietās aug korķozoli. Tiem ir bieza miza, kuru izmanto korķa ražošanai.
 
Vietās, kur vēji no jūras atnes mitru gaisu, koki apauguši garām sūnu un ķērpju bārdām.
 
Augstāk virs 1 000 m vjl. kur nokrišņu mazāk, aug mūžzaļi cietlapju krūmāji jeb makija, kā arī kadiķi, akmeņlauri un citi līdzīgi augi.
 
Atlasa kalnu daba ir ievērojami pārveidota cilvēku darbības rezultātā.
atlass222.png
Atlass kalni Āfrikas ziemeļos.
Kilimajaro11.png
Kilimandžaro kalns Tanzānijā.
Austrumāfrikas augstkalnu apgabali.
Austrumāfrikā vairākas kalnu virsotnes sasniedz 5 000  m vjl. un vairāk, piemēram, Kenijas kalns un Kilimandžaro kalns.

Līdz 1 000 m raksturīga savannas ainava, no 1 000 līdz 1 200 m vjl. lietus meži. Virs tiem no 1 200 līdz 2 000 m vjl. ierīkotas kafijas, banānu, sizala, agaviju plantācijas.

No 2 000 līdz 3 000 m vjl. aug mitrie kalnu meži.

Virs 3 000 m sākās augstkalnu pļavas, kuras pakāpeniski nomaina lavas lauki, kailas klintis, sniegs un ledāji.
Dienvidāfrikas kalnu teritorijas.
Kontinenta dienvidu piekrastē atrodas Kāpas kalni un Drakonu kalni.
 
Kāpas kalnu mūžzaļo cietlapju mežu zonā ir lielā sēklaugu sugu bagātība.
Pārsvarā tur aug mūžzaļi krūmi ar nelielām, adatveidīgām lapām.
Mums pazīstamākie virši tur ir pārstāvēti ar apmēram 63 sugām. 95% no šīm viršu sugām ir sastopamas tikai Dienvidāfrikā.

Kāpzeme ir daudzu dekoratīvo augu dzimtene.
 
Drakonu kalnos aug krāšņi meži."
Drakonu22.png
Drakonu kalni Dienvidāfrikā.

Atsauce:
Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei / Agra Lipsberga. - Rīga: Lielvārds, 1998. - izmantotā literatūra - 65. lpp
http://drnan.wordpress.com/2008/06/10/my-berber-day/
http://www.virsotne.lv/
http://www.ganeandmarshall.com/country/South-Africa-Trekking.html