Teorija

Lai paveiktu jebkuru darbu, vajadzīga enerģija.

shock.jpg 
Piemēram, lai no rīta zvanītu modinātājpulkstenis, ir jābūt enerģijai, kuru patērējot, skanētu zvans. Mehāniskajos pulksteņos enerģija ir uzvilktā atsperē. Atsperei lēnām attinoties, zvans šo enerģiju patērē un zvanot dara darbu.

untitled1.bmp 
Cits piemērs - pāļdzinis, ar kuru jaunbūves pamatos dzen garus dzelzsbetona pāļus. Pāļdziņa elektromotors ar trosi paceļ augšup smagu āmuru. Tas tāpat kā visi citi virs zemes pacelti ķermeņi uzkrāj enerģiju. Tad āmuram ļauj brīvi krist lejā.
Triecienā āmura enerģija tiek patērēta, āmurs padara darbu, un pālis ar katru sitienu iegrimst dziļāk zemē. Jo paceltajam āmuram ir lielāka enerģija, jo dziļāk zemē tas var iedzīt pāli. 
Cik liels darbs tiek padarīts, tik daudz enerģijas tiek patērēts.

002.jpg 
Pieņemsim, ka ziemā zirgs velk kamanas. Kamanas slīd viegli, un lai tās pavilktu, nekāds lielais spēks nav vajadzīgs. Tomēr darbs tiks padarīts.

6861125510_b.jpg 
Velkot šīs kamanas vasarā, zirgam būs jāpieliek daudz lielāks spēks, lai tās dabūtu uz priekšu. 
 
Jo lielāks ir spēks, kas pārvieto ķermeni, jo lielāks darbs tiek pastrādāts.

Darba lielums atkarīgs ne tikai no ķermenim pieliktā spēka, bet arī no noietā ceļa.

imagesCAPW6KL9.jpg 
Zirgs kamanas var vilkt mazu ceļa gabaliņu, bet var arī lielu attālumu. Otrajā gadījumā pastrādātais darbs ir lielāks.
 
Jo garāks ir ķermeņa noietais ceļš, jo lielāks ir padarītais darbs.
Padarītais darbs ir atkarīgs no spēka lieluma, kas darbojas uz ķermeni, un no ceļa garuma, kuru viņš ir veicis.
A=Fs
kur A - darbs, F - spēks, s - ceļš

Darbu un enerģiju mēra vienās un tajās pašās vienībās - džoulos (J)
Ja 1 N liels spēks pārvieto ķermeni par 1 m, tad ir pastrādāts 1 J liels darbs.


Atsauce:
images.normunds.com/kronos_images/shock.
www.lvceli.lv/LV/PC/PageImages/Original/843.jpg
photo2.poga.lv/.../ponijs5555/6861125510_b.jpg
Fizika 9.klasei/E.Šilters. N.Sakss.- Lielvārds, 2002. 48 - 49 lpp.