Teorija

Skaņas var iedalīt divās grupās: muzikāla skaņa un troksnis.
 
Par troksni sauc haotisku dažāda augstuma un skaļuma skaņu vienlaikus skanējumu.
 
Nav precīzas robežas starp muzikālu skaņu un troksni. Vecākajai paaudzei, piemēram, rokmūzika var likties troksnis.
 
Vienkāršākā muzikālā skaņa ir tonis.
Par toni sauc tādas svārstības, kas norisinās tikai ar vienu nemainīgu frekvenci.
Toņa frekvenci sauc par toņa augstumu. 
Ir septiņi pamattoņi : do, re, mi, fa, sol, la, si.
Toņu rindu no do līdz do sauc par oktāvu.
Blakus oktāva pēc skaņas frekvences atšķiras tieši divas reizes.
 
Piemēram, 1. oktāvas toņa "la" augstums ir 440 Hz, bet 2. oktāvas "la" augstums ir 880 Hz.
440 Hz ir mūziķu palīgierīces kamertoņa (attēlā) tonis, pēc tā noskaņo mūzikas instrumentus.
 
Noklausies, kāda ir kamertoņa un 1. oktāvas "la" skaņa šeit.
 
kkk.PNG  toni.PNG
Tabulā dotas visas 1. oktāvas toņu frekvences
 
Muzikālas skaņas var izdot cilvēka balss un mūzikas instrumenti.
 
No fizikas viedokļa mūzikas instrumentus iedala trīs grupās
 
Stīgu instrumenti
Pūšamie instrumenti
Sitamie instrumenti
Skaņu rada abos galos nostiprinātu stīgu svārstībasMūziķis ar savu elpu iesvārsta gaisa stabu instrumentā.Svārstās un skan pats instruments
Piemēram, vijole, ģitāra, klavieres
 
music-graphics-violin-734319.gif
trompete, stabule, saksofons, ērģeles (gaisu iesvārsta plēšas)
 
music-graphics-wind-instruments-721512.gif
bungas, timpāni, zvani
 
music-graphics-drumming-666398.gif
 
Katram mūzikas instrumentam, neatkarīgi no spēlētā toņa, ir savs individuāls skanējums, ko sauc par tembru. Tembru rada nevis toņi, bet virstoņi - papildu svārstības. Tembru ietekmē mūzikas instrumenta materiāls, forma, pat laka, ar ko nolakota, piemēram, vijole.
 
Atsauce:
Vilks I. Fizika 8. klasei. Rīga: Zvaigzne ABC, 2013, 45.-46.lpp.