Teorija

Kušana un sacietēšana. Īpatnējais kušanas siltums
Vielas pāreju no cieta stāvokļa šķidrā stāvoklī sauc par kušanu, bet vielas pāreju no šķidra stāvokļa cietā stāvoklī - par sacietēšanu (kristalizāciju).

Temperatūru, kurā notiek kristāliskas vielas kušana, sauc par kušanas temperatūru.

Vielas kušanas un sacietēšanas temperatūras ir vienādas.

Īpatnējais kušanas siltums ir siltuma daudzums, kas nepieciešams, lai kušanas temperatūrā izkausētu 1 kg kristāliskas vielas. To mēra džoulos uz kilogramu (J/kg) un apzīmē ar burtu λ (lambda).

Siltuma daudzums, kas nepieciešams ķermeņa izkausēšanai: Q=λm, kur
Q - siltuma daudzums;
λ - īpatnējais kušanas siltums, nolasa no tabulas;
m - ķermeņa masa.
 
Svarīgi!
Kušanas un sacietēšanas laikā vielas temperatūra ir nemainīga.
Kušanas un sacietēšanas temperatūru arī var nolasīt no portālā dotajām tabulas
Risinot uzdevumu, ir svarīgi zināt, vai viela ir dota kušanas temperatūrā vai arī tā ir jāsilda vai jāatdzesē līdz kušanas (sacietēšanas) temperatūrai. Uzskatāmības dēļ, parasti zīmē grafiku:
 
1) ja vielas temperatūra ir dota zemāka par kušanas temperatūru un siltumu pievada
t grafikspamatsuzdp.JPG
2) ja vielas temperatūra ir augstāka par sacietēšanas temperatūru un siltumu aizvada

atdzvienadisac.JPG
Abos grafikos A ir kušanas (sacietēšanas) temperatūra.

Portālā uzdevumu risinājuma soļos skaties, kā risina uzdevumus par siltumu.
Atsauce:
Fizika 8. klasei/Edvīns Šilters. - Rīga: Lielvārds, 1998.-112 lpp.:il.-izmantotā literatūra: 96. -104 lpp.
Fizika pamatskolai 2. daļa/V. Rasmane, A. Vītols, Ā. Cacāne.-Rīga:RAKA,2006.-136 lpp. :il.-izmantotā literatūra: 35.- 52.lpp.