Teorija

Kurināmā sadegšanas siltums. Īpatnējais sadegšanas siltums

Lai iegūtu siltumu, ir nepieciešams kurināmais. Galvenie kurināmie ir akmeņogles, nafta, dabasgāze, kūdra, koksne. Visu veidu organisko kurināmo ir radījusi augu valsts. Šo vielu uz Zemes nav bezgalīgi daudz, tāpēc kurināmais ir jātaupa.
Siltumu iegūst sadedzinot kurināmo.

kūdra.JPG
Kūdras briketes
malka.JPG
Malka
akmeņ.JPG
Akmeņogļu ieguve
nafta.JPG
Naftas ieguve


Kurināmā īpatnējais sadegšanas siltums ir siltuma daudzums, kas rodas sadegot 1 kg vielas. To nosaka džoulos uz kilogramu (J/kg) un apzīmē ar burtu q.

Siltuma daudzums, kas rodas sadegot kurināmajam: Q=qm, kur
Q - siltuma daudzums;
q - īpatnējais sadegšanas siltums, nolasa no tabulām;
m - kurināmā masa.

Ne vienmēr siltums, kas rodas kurināmajam sadegot, tiek izmantots lietderīgi, jo sasilst apkārtējais gaiss un pati sildierīce.

Lietderības koeficients ir lietderīgi izmantotā siltuma daudzuma attiecība pret visu izdalīto siltuma daudzumu.

η=Q1Q;  η=Q1Q100%
η - lietderības koeficients;
Q1 - lietderīgi izmantotais siltuma daudzums;
Q - viss degšanas procesā izdalītais siltuma daudzums.

Noteikti noskaties video: Энергия топлива. Удельная теплота сгорания (5 min).

Kā risina uzdevumus par siltumu, skaties portālā uzdevumu risinājuma soļos.

Atsauce:
Fizika 8. klasei/Edvīns Šilters. - Rīga: Lielvārds, 1998.-112 lpp.:il.-izmantotā literatūra: 104 lpp.
Fizika pamatskolai 2. daļa/V. Rasmane, A. Vītols, Ā. Cacāne.-Rīga:RAKA,2006.-136 lpp. :il.-izmantotā literatūra: 51.lpp.