Lai iegūtu siltumu, ir nepieciešams kurināmais. Galvenie kurināmie ir akmeņogles, nafta, dabasgāze, kūdra, koksne. Visu veidu organisko kurināmo ir radījusi augu valsts. Šo vielu uz Zemes nav bezgalīgi daudz, tāpēc kurināmais ir jātaupa. Siltumu iegūst sadedzinot kurināmo.
 
shutterstock_165025301.jpg
Kūdras briketes
 
shutterstock_227106550.jpg
Malka
 
shutterstock_1909576450.jpg
Naftas ieguve
 
shutterstock_1426104023.jpg
Akmeņogļu ieguve
Kurināmā īpatnējais sadegšanas siltums ir siltuma daudzums, kas rodas sadegot \(1\) \(kg\) vielas. To nosaka džoulos uz kilogramu (\(J/kg\)) un apzīmē ar burtu \(q\).
Siltuma daudzums, kas rodas sadegot kurināmajam:
Q=qm, kur
\( Q\) - siltuma daudzums;
\(q\) - īpatnējais sadegšanas siltums, nolasa no tabulām;
\(m\) - kurināmā masa.
 
Ne vienmēr siltums, kas rodas kurināmajam sadegot, tiek izmantots lietderīgi, jo sasilst apkārtējais gaiss un pati sildierīce.

Lietderības koeficients ir lietderīgi izmantotā siltuma daudzuma attiecība pret visu izdalīto siltuma daudzumu.

η=Q1Qη=Q1Q100%, kur
η - lietderības koeficients;
Q1 - lietderīgi izmantotais siltuma daudzums;
\(Q\) - viss degšanas procesā izdalītais siltuma daudzums.