Teorija

Viens no kustības veidiem ir svārstības.
 
Svārstās šūpoles un sienas pulksteņa vēzeklis, svārstās vējā dreboša koka lapa. Svārstību kustībā notiek ķermeņa vai kādas tā daļas pārvietošanās, kas visu laiku atkārtojas no jauna.
 
imagesCA1A2QJD.jpg          123050396025027.jpg

Viena pilna svārstība ir notikusi, ja ķermenis atgriezies sākuma stāvoklī un uzsāk jaunu kustības ciklu sākotnējā virzienā. Svārstību kustība ir periodiska un to raksturo:
1) svārstību periods
2) frekvence
Svārstību periods ir laiks, kurā ķermenis veic vienu pilnu svārstību.
Svārstību periodu apzīmē ar burtu T un mēra sekundēs.
Svārstību periodu aprēķina pēc formulas T=tn, kur
n - svārstību skaits;
t - kustības laiks.
Svārstību frekvence ir ķermeņa pilno svārstību skaits vienā sekundē.
Frekvenci mēra hercos (Hz) un apzīmē ar grieķu alfabēta burtu ν (nī). Lūdzu nesajauc to ar burtu v.
Frekvenci aprēķina pēc formulas ν=nt, kur
t - kustības laiks;
n - svārstību skaits.

Ja ķermenis izdara vienu pilnu svārstību vienā sekundē, tad tā frekvence ir 1 Hz.

Piemērs:
Lidojot stārķis izdara 20 spārnu vēzienus 10 sekundēs. Aprēķini stārķa spārnu vēzienu periodu un frekvenci!
n=20
t=10 s
T=tn
ν=nt
T=1020 s=0,5 s

ν=2010 Hz=2 Hz
ν - ? 
Atsauce:
Edīns Šilters, Nils Sakss Fizika 9. klasei. - Lielvārds, 2002. - 8.lpp.
poga.lv
fuko.lv/userfiles/gallery/big/123050396054459.jpg
veikalugids.lv