Vielas sīkākā daļiņa, kura nosaka visas vielas īpašības, ir molekula.
Molekulas sastāv no atomiem. Atomu skaits un izkārtojums molekulās ir dažāds.
Dabā eksistē mazliet vairāk nekā 100 dažāda veida atomi.
Elementi ir apkopoti un sakārtoti ķīmisko elementu periodiskajā tabulā, un tiem ir doti savi nosaukumi, piemēram, ūdeņradis, slāpeklis, ogleklis.
Vienas un tās paša vielas molekulas ir vienādas. Piemēram, ūdens molekula sastāv no diviem ūdeņraža atomiem un viena skābekļa atoma.
Vielas molekulas atrodas nepārtrauktā kustībā.
Vielas daļiņu kustību sauc par siltumkustību.
Jo augstāka temperatūra, jo molekulu kustība ir straujāka.
Cietās vielās atomi vai molekulas novietoti tuvu viens otram, un to savstarpējās mijiedarbības rezultātā var notikt tikai svārstību kustība ap līdzsvara stāvokli.
Cietās kristāliskās vielās katram atomam ir sava noteikta vieta, atomi veido kristālisko režģi. Kristāliska viela ir vārāmā sāls (sarkanie ir nātrija atomi, zilie - hlora atomi)
Amorfās cietās vielās atomi nav regulāri sakārtoti. Amorfa viela ir sveķi, piķis, dzintars.
Šķidrumos attālums starp molekulām ir lielāks nekā cietā vielā, un molekulu kustība ir brīvāka.
Molekulu izvietojums ūdenī.
Gāzes molekulas tikpat kā nav savstarpēji saistītas. Gāzē ir daudz tukšuma un to ir viegli saspiest.
Ūdens molekulas izvietojums gāzveida stāvoklī.
Starp atomiem un molekulām darbojas pievilkšanās un atgrūšanās spēki.
"Molekulu mijiedarbība ir atkarīga no attāluma starp molekulām. Ciešā tuvumā molekulas atgrūžas. Normālā stāvoklī starp molekulām spēki nedarbojas. Ja molekulas attālinās, tās pievelkas. Ja molekulas atrodas ļoti lielā attālumā, arī tad starp tām spēki nedarbojas."