Šķidrums plūst un nespēj saglabāt savu formu.
Šķidrums pieņem trauka formu.
Šķidrumi atšķiras ar savu plūstamību. Plūstamību var novērot, kad šķidrumu pārlej citā traukā vai izlej uz virsmas. Izliets ūdens ātri izplūst plānā slānī, bet medus plūst lēni. Dokumentālos kino var vērot, kā plūst vulkāniskā lava.
Tomēr šķidruma plūstamība pa virsmu ir atkarīga arī no virsmas īpašībām.
Slapināšana ir šķidrumu spēja saslapināt virsmu, uz kuras tas nonāk.
Svarīgi ar kādu vielu šķidrums saskaras. Ja šķidruma molekulas savstarpēji pievelkas vājāk nekā pievelkas pie cietas vielas molekulām, tad šķidrums slapina šo cieto vielu (piemēram, ūdens uz tīras stikla virsmas).
Savukārt, ja šķidruma molekulas savstarpēji pievelkas stiprāk nekā pievelkas pie cietas vielas molekulām, tad šķidrums šo cieto vielu neslapina (piemēram, ūdens uz parafīna virsmas). Ūdens neslapina taukainas virsmas.
Veic praktisku darbu! Izvēlies dažādas pamatnes (koku, salveti, lietusmēteļa audumu, virtuves dvieli, plāksnīti, kas apsmērēta ar eļļu, u. c.) uz katras pamatnes uzpilini ūdeni, novēro slapināšanu. Izveido tabulu, kurā pamatnes materiāli sakārtoti noteiktā secībā: slikti slapina - labi slapina.
"Šķidrumiem piemīt virsmas spraigums.
Vai zini, kāpēc adata peld pa ūdens virsmu?
Virsmas spraiguma dēļ ūdens molekulas izveido tādu kā elastīgu plēvīti, lai to pārrautu, jāpieliek zināms spēks...
Ja ūdenī izšķīdina kādu vielu, virsmas spraigums mainās. Virsmas spraigumu samazina veļas un trauku mazgāšanas līdzekļi, kad tos pievieno ūdenim, tas labāk saslapina auduma šķiedras, netīros traukus..."
Ūdensmērītāju uz ūdens notur virsmas spraigums (attēlā).