Teorija

Cilvēks gaismas avotus var redzēt tāpēc, ka tie izstaro gaismu. Visus pārējos priekšmetus redzam tāpēc, ka tie atstaro gaismu.
Gaismas atstarošanās likums.
Krišanas un atstarošanās leņķi mēra starp gaismas staru un perpendikulu, kas vilkts pret virsmu. Gaismas krišanas leņķis vienmēr ir vienāds ar gaismas atstarošanās leņķi.
 
c2.1.h52.jpg
 
α - krišanas leņķis
β - atstarošanas leņķis
k - krītošais stars
a - atstarotais stars
p - perpendikuls
 
Piemērs:
Ja gaismas krišanas leņķis pret gludu ūdens virsmu ir 40 grādi, tad atstarošanās leņķis ir arī 40 grādu liels. Var pateikt arī, ka leņķis starp krītošo un atstaroto staru ir 80 grādi.
sss.PNG
Gaismas krītošais stars, atstarotais stars un perpendikuls atrodas vienā plaknē.
 
Ja ķermenis ir matēts vai nelīdzens, tad gaisma atstarojas dažādos virzienos, to sauc par difūzo atstarošanos. Difūzās atstarošanas dēļ mēs redzam priekšmetus sev apkārt.
 
Ja gaisma atstarojas no gluda ķermeņa, tad gaisma atstarojas vienā noteiktā virzienā, šo atstarošanās veidu sauc par spoguļatstarošanos. Šādi gaismu atstaro spogulis, rāma ūdens virsma, citas pulētas virsmas.
 
ats.PNG
 
Atsauce:
https://www.fizmix.lv/lat/fiztemas/gaisma/atteli_spogulos
http://kamars.lv/geometriska-optika/