Teorija

Varavīksne ir optiska parādība atmosfērā, kuru rada Saules staru laušana un atstarošana krītošos lietus pilienos.
 
Tā parādās uz mākoņu fona lietus laikā iepretim Saulei. Saule atrodas novērotājam aiz muguras, tāpēc vienlaicīgi redzēt sauli un varavīksni nav iespējams.
Varavīksnes ārējā mala ir sarkana, turpretī iekšējā — violeta. Dažkārt var novērot blakus jeb sekundāro varavīksni ar pretēju krāsu izvietojumu. Tā rodas, kad saules gaismas stari atstarojas lietus pilienā divas reizes. 
Leņķis starp ūdens pilienā ienākošo staru ir aptuveni 42 grādi, tāpēc varavīksne redzama pie debesīm kā loks ar šādu leņķisko rādiusu.
varaviksnedaba.png
Parasti varavīksne nav lielāka par pusloku, vienīgi brīvā atmosfērā (no lidmašīnas vai gaisa balona) un kalnos var novērot gandrīz pilna apļa varavīksni. 
vara.PNG
 
Lai arī daudzkrāsainais varavīksnes spektrs ir nepārtraukts, pēc tradīcijas to dala septiņās krāsās. Uzskata, ka pirmais skaitli 7 ir izvēlējies Īzaks Ņūtons (1643. - 1727.), kuram skaitlis septiņi bija īpaši simbolisks. Pie tam sākotnēji viņš minēja tikai piecas krāsas - sarkano, dzelteno, zaļo, zilo un violeto, par ko viņš arī rakstīja savā „optikā”. Bet pēc tam tiecoties izveidot atbilstību starp spektra skaitļiem un atsevišķām muzikālo toņu gammām Ņūtons pievienoja šiem pieciem spektra toņiem vēl divus. Lai atcerētos secību pastāv frāzes, burti katram vārdam , kurš atbilst krāsu pirmajiem burtiem. (skatoties no augšas uz leju varavīksnei no loka malas sarkanā, oranžā, dzeltenā, zaļā, gaiši zilā, zilā (jeb indigo) un violetā.
  
 vaaaaaa.png
 
Halo
Optisko parādību, kad apkārt Saulei vai Mēnesim veidojas mirdzošs gredzens, sauc par halo. Šīs parādības cēlonis ir gaismas laušana plakanos ledus kristālos, kuri atrodas augstu esošajos spalvu mākoņos
.
Svarīgs ir šo kristālu novietojums - tiem ir jābūt paralēliem Zemei. Kad Saules gaisma trāpa šādi novietotam kristālam, kurš atrodas vajadzīgajā attālumā no Saules un no novērotāja, rodas halo.
 
 Halo var redzēt jebkurā vietā uz zemeslodes, jebkurā gadalaikā. Vislabāk saskatāmi tie ir, kad Saule atrodas zemu.
 
2014-02-12_viltus_saule.jpg
 
Parādība ir ļoti līdzīga varavīksnei, tikai halo rodas apkārt Saulei, nevis tai pretējā pusē, turklāt tas rodas gaismai lūstot ledus kristāliņos, nevis ūdens pilienos, kā varavīksnēm.
 
Halo bieži vien redzams nevis kā pilns aplis, bet tikai kā apļa fragmenti pa labi vai pa kreisi no Saules vai virs tās. Krāsu izvietojums halo ir pretējs kā varavīksnei.
 
Saules-suns-jeb-Sundog-5.jpg
 
Aplūko vēl  Halo fotogrāfijas
 
 
Atsauce:
https://dabasparadibufoto.wordpress.com/atmosferas-optiska-paradiba-halo/
https://www.fizmix.lv/lat/fiztemas/gaisma/gaismas_izplatisanas
http://epadomi.lv/interesanti_neparasti/snsacijas/12022014-fantastiskas_bet_reti_sastopamas_dabas_pa
http://spoki.tvnet.lv/aktuali/Saules-suns-jeb-Sundog/237020