Teorija

Svārstību kontūrs
Svārstību kontūrs sastāv no kondensatora un spoles, kuri ir savienoti virknē.
Kondensatoru raksturo kapacitāte jeb spēja uzkrāt elektrisko lādiņu
Spoli raksturo induktivitāte jeb spēja inducēt magnētisko lauku.
Konturs1a.png
Jo lielāks ir svārstību kontūra kapacitātes C un induktivitātes L reizinājums, jo lielāks ir elektromagnētisko svārstību periods T.
 
T=2πLC
kur:      T - periods, s
             L - induktivitāte, H
             C - kapacitāte, F
             π - matemātiskā konstante 3,14
Ja ir zināms svārstību kontūra elektromagnētisko svārstību periods un viena no svārstību kontūra sastāvdaļām, tad var aprēķināta otru pārveidojot pamata formulu  T=2πLCL=T22π2CunC=T2(2π)2L
Piemērs:
Palielinot kondensatora kapacitāti 4 reizes, svārstību periods palielinās 2 reizes.
grafiks1a.png
Periods ir laiks, kurā notiek viena pilna svārstība.
Grafikā ir attēlots lādiņu daudzums vienā kondensatora plāksnē. Ik pēc 10 μs lādiņu daudzums uz kondensatora plāksnes ir vienāds
 
Frekvence ν ir apgriezti proporcionāla kapacitātes un induktivitātes reizinājuma saknei.
ν=12πLCC=12νπ2LunL=12νπ2C
Piemērs:
Palielinot kondensatora kapacitāti 4 reizes, svārstību frekvence samazinās 2 reizes.
 
Notiekot elektromagnētiskām svārstībām elektriskā un magnētiskā lauka enerģija nepārtraukti pāriet no viena veida otrā, bet abu lauku enerģijas summa vienmēr ir nemainīga.
 
Elektriskā lauka enerģija koncentrējas kondensatorā. Tā ir atkarīga no kondensatora kapacitātes C un sprieguma U kvadrāta.
WE=CU22
Magnētiskā lauka enerģija koncentrējas spolē. Tā ir atkarīga no spoles induktivitātes L un strāvas stipruma I kvadrāta.
WM=LI22
Konturs3a.png