Svārstību kontūrs sastāv no kondensatora un spoles, kuri ir savienoti virknē. Kondensatoru raksturo kapacitāte jeb spēja uzkrāt elektrisko lādiņu. Spoli raksturo induktivitāte jeb spēja inducēt magnētisko lauku.
Jo lielāks ir svārstību kontūra kapacitātes \(C\) un induktivitātes \(L\) reizinājums, jo lielāks ir elektromagnētisko svārstību periods \(T\).
, kur:
\(T\) - periods, \(s\)
\(L\) - induktivitāte, \(H\)
\(C\) - kapacitāte, \(F\)
\(π\) - matemātiskā konstante \(3,14\)
Ja ir zināms svārstību kontūra elektromagnētisko svārstību periods un viena no svārstību kontūra sastāvdaļām, tad var aprēķināt otru, pārveidojot pamata formulu:
Piemērs:
Palielinot kondensatora kapacitāti \(4\) reizes, svārstību periods palielinās \(2\) reizes.
Periods ir laiks, kurā notiek viena pilna svārstība.
Grafikā ir attēlots lādiņu daudzums vienā kondensatora plāksnē. Ik pēc \(0,1\)\(0\) \(μs\) kondensators pilnīgi pārlādējas. Pārlādēšanas laiks ir vienāds ar periodu.
Frekvence \(f\) ir apgriezti proporcionāla kapacitātes un induktivitātes reizinājuma saknei.
Piemērs:
Palielinot kondensatora kapacitāti \(4\) reizes, svārstību frekvence samazinās \(2\) reizes.
Notiekot elektromagnētiskām svārstībām, elektriskā un magnētiskā lauka enerģija nepārtraukti pāriet no viena veida otrā, bet abu lauku enerģijas summa vienmēr ir nemainīga.
Elektriskā lauka enerģija koncentrējas kondensatorā. Tā ir atkarīga no kondensatora kapacitātes \(C\) un sprieguma \(U\) kvadrāta:
Magnētiskā lauka enerģija koncentrējas spolē. Tā ir atkarīga no spoles induktivitātes \(L\) un strāvas stipruma \(I\) kvadrāta:
