Teorija

Cietu vielu īpašības
Cietvielās daļiņas atrodas noteiktos attālumos cita no citas un nevar pārvietoties lielākā attālumā viena attiecībā pret otru.
Tādēļ cieti ķermeņi saglabā gan savu tilpumu, gan formu, ja vien nedarbojas ārējie faktori.
Atkarībā no daļiņu sakārtojuma cietvielas iedala kristāliskās un amorfās.
Par kristālisku sauc cietvielu, kurā daļiņu sakārtojums ir regulārs pat lielā attālumā (tālā kārtība).
No šīm vielām veidotiem ķermeņiem parasti ir daudzskaldņa forma ar labi saskatāmām skaldnēm. Kristāliskas vielas ir: visi metāli, vārāmais sāls, cukurs, kā arī daudzi minerāli, kuri ietilpst iežos. Piemēram, granīta laukakmeņos var saskatīt dažāda lieluma kvarca kristālus.
Kristāliskās vielas iedala monokristālos un polikristālos.
CBN210.jpgimages.jpg
Monokristāliem daļiņu savstarpējais izvietojums vienā virzienā atkārtojas periodiski visā monokristāla tilpumā.  Polikristālu veido ļoti daudzi haotiski orientēti monokristāli (graudiņi).
Amorfām vielām nav noteiktas struktūras - to molekulas ir izvietotas nekārtīgi - kā pagadās.
Amorfām vielām daļiņu sakārtojumā nepastāv tālā kārtība. Tikai kādai daļiņai tuvākās daļiņas ir izvietojušās noteiktā kārtībā.
Amorfas vielas ir: stikls, parafīns, vasks, piķis, sveķi, dzintars, dažādas plastmasas. Amorfām vielām daudzas īpašības ir tādas pašas kā šķidrumam. Piemēram, siltā vietā nolikts piķa gabals lēnām saplacinās un izplūst.
 
Atsauce:
http://www.dzm.lu.lv/fiz/IT/F_11
Fizika 11. klasei, V.Branka, J.Krūmiņš, P.Puķītis, E.Tiltiņš, Zvaigzne ABC, 1992
http://lv.wikipedia.org/wiki/Cieta_viela