Teorija

Ja elektriskajā laukā ienestais lādiņš vai lādēts ķermenis pārvietojas starp punktiem, kuru potenciāli ir dažādi, tad ir mainījusies ienestā lādiņa potenciālā enerģija. Ja šo pārvietošanos izraisījis elektriskais lauks, tad tas ir padarījis darbu, kas vienāds ar lādiņa potenciālās enerģijas izmaiņu.
 
Tā kā elektriskajam laukam pārvietojot lādiņu, tā potenciālā enerģija samazinās (tāpat kā gravitācijas laukā), tad elektriskā lauka veiktais darbs ir vienāds ar potenciālās enerģijas izmaiņu, kura ņemta ar pretēju zīmi.
  
Ja elektriskais lauks pārvieto lādiņu no stāvokļa 1 uz stāvokli 2, tad tā veikto darbu var aprēķināt pēc formulas:
 
A=(W2W1), izmantojot potenciāla definīciju:
 
W=
 
A=(qφ2qφ1)=q(φ2φ1)=qΔφ=q(φ1φ2)
 
Izteiksmi Δφ=φ2φ1 fizikā pieņemts saukt par potenciālu starpību, savukārt izteiksmi ar pretēju zīmi - par spriegumu U:
 
U=Δφ=φ1φ2
 
Ievērojot šo izteiksmi elektriskā lauka darba aprēķināšanas izteiksmi var uzrakstīt šādi:
 
A=qU, kur
 
  • A - elektriskā lauka darbs, pārvietojot lādiņu q, J,
  • U - spriegums starp punktiem, kur notikusi lādiņa pārvietošana, V.
Svarīgi!
Aprēķinos jāievēro lādiņu zīmes!
Potenciāls bezgalībā ir "0"!
Elektriskā lauka darbs nav atkarīgs no lādiņa pārvietošanās trajektorijas, bet tikai no trajektorijas galapunktu potenciāliem.