Teorija

Elektriskā kapacitāte. Kondensatori
 
Elektriskā kapacitāte ir vadītāja spēja uzkrāt elektriskos lādiņus. Šo procesu var salīdzināt ar noteikta tilpuma spaini, kurā var ieliet noteiktu šķidruma daudzumu neatkarīgi no šķidruma blīvuma. Vadītājs salīdzinājumā ar spaini arī spēj uzkrāt tikai noteiktu daudzumu lādiņu. Praksē kā lādiņa uzkrājējus lieto kondensatorus, kurus salīdzina pēc kapacitātes. Kapacitāti mēra farados (F) par godu angļu fiziķim Maiklam Faradejam (1791–1867).
Svarīgi!
Kondensatora kapacitāte C rāda, cik liels lādiņš q jāpievada kondensatoram, lai tā spriegumu U mainītu par vienu vienību.
C=qU
 
Divas paralēli tuvu novietotas vadītāju plates lādiņu uzkrāšanai sauc par plakņu kondensatoru. Starp platēm parasti ir kāds dielektriķa slānis (gaiss, papīrs u. c.). Dielektriķa slāņa biezums ir mazs salīdzinājumā ar vadītāja izmēriem. Vadītājus parasti sauc par kondensatora klājumiem.
 
Kondensatora kapacitāte C ir atkarīga no klājuma laukuma S, attāluma d starp klājumiem un dielektriķa starp klājumiem:
C=εε0Sd
 
ε – dielektriskā caurlaidība;
ε0 – elektriskā konstante (ε0 = 8,85· 1012 C2/(N· m2)
 
Kondensatorus plaši izmanto gandrīz visās elektrotehnikas un elektronikas jomās. Kopā ar rezistoriem un induktivitātes spolēm tos izmanto dažādu elektrisko ķēžu un shēmu veidošanai. Atkarībā no dielektriķa veida elektronikā izmanto papīra, keramiskos, elektrolītiskos u. c. kondensatorus.
 
capacitors.jpg
Kondensatori