Teorija

Elektrostatiskās parādības. Kulona likums
Sukājot sausus matus ar plastmasas suku, var redzēt, kā mati pievelkas pie sukas, vai arī šī pati suka pievelk sīkus papīra gabaliņus. Novelkot vilnas džemperi, ir dzirdami sprakšķi. Nereti gadās, ka arī automobiļa durvis „sit” pa pirkstiem, kad tām pieskaras. Šādas parādības sauc par elektrostatiskajām parādībām, bet pašus ķermeņus sauc par elektrizētiem jeb elektriski uzlādētiem.comb - static electricity.jpg 
 
Divu elektrisko lādiņu mijiedarbību kvantitatīvi raksturo spēks. Šo mijiedarbības spēku starp diviem elektriskajiem lādiņiem 1785. gadā pirmo reizi precīzos eksperimentos konstatēja Šarls Ogistēns Kulons, lai gan dažus gadus iepriekš to bija pierādījis Henrijs Kevendišs (Anglija). Taču H. Kevendiša darbs nebija plaši pazīstams.
kulons.jpg 
Šarls Ogistēns Kulons(1736-1806)
 
Svarīgi!
Mijiedarbības spēki starp lādētajam daļiņām ir atkarīgi no elektriskā lādiņa lieluma un zīmes, no daļiņu savstarpējā attāluma, ka arī no tās vides īpašībām, kurā atrodas aplūkojamie lādiņi.
Divu elektrisko lādiņu mijiedarbības spēks F ir tieši proporcionāls lādiņu q1 un q2reizinājumam, apgriezti proporcionāls attāluma R kvadrātam starp tiem un vērsts pa taisni, kas savieno šos lādiņus:
F=14πε0εq1q2R2
 
ε0– elektriskā konstante(ε0=8,851012C2/(Nm2));
ε – vides relatīvā dielektriskā caurlaidība.
 
force_img.jpg
Vienādzīmju lādiņi atgrūžas, pretēju zīmju lādiņi pievelkas.
  
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Kulona_likums
http://www.dzm.lu.lv/skoleniem/macies_pats/macies_pats_10-12.klasei/fizika