Teorija

Lādēti ķermeņi ap sevi rada elektrisko lauku, kurš mainās atkarībā no attāluma līdz lādiņam. Lai raksturotu elektriskā lauka stiprumu dažādos telpas punktos, ieviests fizikāls lielums elektriskā lauka intensitāte.
 
Intensitāte-1.png
 
Elektriskā lauka intensitāte ir vektoriāls lielums, un to mēra ar attiecību starp spēku, ar kādu elektriskais lauks iedarbojas uz pozitīvu elektrisko lādiņu un šo lādiņu.
 
E=Fq, kur
 
F - spēks, ar kādu elektriskais lauks iedarbojas uz laukā ienesto lādiņu,
\(q\) - elektriskajā laukā ienestais lādiņš,
E - elektriskā lauka intensitāte.
Intensitātes SI sistēmas vienība ir E=NC vai Vm.
Svarīgi!
Elektriskā lauka intensitāte nav atkarīga no ienestā lādiņa lieluma. Ja palielinām ienesto lādiņu 3 reizes, tad arī lauka mijiedarbības spēks palielinās 3 reizes, un attiecība šim telpas punktam paliek tāda pati. Tātad intensitāte raksturo tikai elektriskā lauka stiprumu šajā punktā.
Svarīgi!
Intensitātes virziens sakrīt ar tā spēka virzienu, kas darbojas uz laukā ienesto pozitīvo lādiņu (fiziķu vienošanās).
 
Intensitāte-2.png
 
Eksperimentāli noskaidrots, kā var aprēķināt punktveida lādiņa radītās elektriskā lauka intensitātes moduli attālumā \(R\) no lādiņa.
 
E=kq0R2, kur
 
q0 - lādiņš, kurš rada elektrisko lauku,
\(k\) - Kulona likuma konstante k=9109Nm2C2.
 
Ja elektrisko lauku rada vairāki punktveida lādiņi, tad rezultējošā intensitāte atrodama kā atsevišķo lādiņu radīto intensitāšu vektoriāla summa.
 
Intensitāte-3.png
 
Punktā \(A\) intensitāti rada divi elektriskie lādiņi. Pozitīvā lādiņa q1 radītā intensitāte ir E1A un tās virziens ir prom no lādiņa. Negatīvā lādiņa q2 radītā intensitāte ir E2A un tā vērsta negatīvā lādiņa virzienā. ErezA atrod, vektoriāli summējot abas intensitātes. Lai aprēķinātu rezultējošās intensitātes moduli, nepieciešami dati par lādiņu lielumiem, attālumiem, leņķiem un, protams, ģeometrijas uzdevumu risināšanas prasmes.