Teorija

Svārstību veidi. Rezonanse
Visām reālām svārstību sistēmām piemīt pretestība (berze). Lai to pārvarētu jāpatērē enerģija, kas sākumā piešķirta svārsta sistēmai. Tādēļ pilnā mehāniskā enerģija arvien vairāk samazinās. Mazāka kļūst arī svārstību amplitūda, līdz svārstības izbeidzas. Šādas svārstības sauc par rimstošām svārstībām.

Ir divu veidu mehāniskās svārstības:

Brīvās svārstības - svārstības, kuras sistēmā rodas iekšējo spēku iedarbībā pēc tam, kad tā tiek izvirzīta no līdzsvara stāvokļa
Brīvo svārstību piemēri:
a) pie atsperes piestiprināta ķermeņa svārstības (atsperes svārsts)
b) diegā pakārta ķermeņa (svārsta) svārstības

Uzspiestās svārstības - svārstības, kas norisinās periodiski mainīga ārējā spēka iedarbībā
Tas nozīmē, ka svārstību sistēma no ārienes saņem enerģiju. Daļa šīs enerģijas pārvēršas svārstību enerģijā, bet daļa - siltumā.

Rezonanse ir parādība, ko novēro gadījumā, kad uzspiesto svārstību amplitūda sasniedz maksimālo vērtību un ārējais spēks sāk darboties vienā virzienā ar pašai sistēmai raksturīgajām svārstībām.
Tā, piemēram, šūpojoties šūpolēs, labi zināms, kurā brīdī jāieliecas atvēzienam, lai svārstību amplitūda ar katru vēzienu pieaugtu.
Līdzīgi rezonanse darbojas arī citos piemēros. Rezonanse var būt ļoti nevēlama parādība. Gadījumos, kad nelieli, bet ritmiski spēki (vēja brāzmas, cilvēku grupas ritmiska soļošana) iesvārsta tiltus, transportlīdzekļus, dažādas konstrukcijas, var rasties rezonanse un izraisīt šo objektu sagrūšanu.


Atsauce:
http://www.dzm.lu.lv/fiz/IT/F_10/index.html
P.Puķītis, V.Branka, V.Gaumigs, Fizika vidusskolai, konspektīvs izklāsts, 2007
E.Šilters, V.Reguts, A.Cābelis , Fizika 10.klasei, 2004