Teorija

Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Katra uzņēmēja galvenais mērķis un svarīgākais uzņēmuma darbības rādītājs ir gūt peļņa. Noslēdzot saimniecisko gadu, uzņēmumu sastāda bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu.
 
Svarīgi!
Peļņas vai zaudējumu aprēķinā tiek parādīti uzņēmuma ieņēmumi un izdevumi.
Uzņēmuma ieņēmumi:
  • Neto apgrozījums;
  • Gatavās produkcijas krājumu palielināšanās;
  • Citi saimnieciskās darbības ieņēmumi;
  • Ieņēmumi no līdzdalības meitasuzņēmumos;
  • Ieņēmumi no vērtspapīriem un ilgtermiņa aizdevumiem;
  • Ienākumi no valūtas kursa paaugstināšanās, valūtas pirkšanas vai pārdošanas;
  • Saņemtie līgumsodi u.c.
 
Uzņēmuma izdevumi:
  • Materiālu izmaksas;
  • Personāla izmaksas;
  • Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas;
  • Procentu maksājumi;
  • Īstermiņa ieguldījumi;
  • Ārkārtas izdevumi;
  • Peļņas nodokļa (uzņēmuma ieņēmuma nodoklis) un citu nodokļu maksājumi u.c.
 
Piemērs:
Juris sāk uzņēmējdarbību un par 20 000 eiro savā mājā iekārto veikalu. Pēc gada Juris sastāda peļņas vai zaudējuma aprēķinu savam uzņēmumam IK „Liepa”.
 
Peļņas vai zaudējumu aprēķinā attēlosim tikai svarīgākos rādītājus (skatīt zemāk).
 
IK "Liepa" peļņas vai zaudējumu aprēķins
p_z.PNG
 
Juris ir aprēķinājis grāmatvedības peļņu.
Grāmatvedības peļņu aprēķina, no kopējiem ieņēmumiem atņemot kopējās izmaksas.
  
Grāmatvedības peļņa = Kopējie ieņēmumi – kopējās izmaksas – iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Grāmatvedības peļņa = 101 000 – 71 000 – 4 500 = 25 500
 
Atbilde:
Uzņēmējam Jurim gads ir bijis sekmīgs un viņš ieguva grāmatvedības peļņu 25 500 eiro.
 

Ekonomiskā peļņa
Tomēr „ekonomisti” teiks, ka nevajag Jurim priecāties par agru, jo viņa aprēķins ir nepilnīgs.
Piemēram, Juris ir uzskatījis, ka administratīvo izdevumu nav bijis (dotie lielumi no peļņas vai zaudējumu aprēķina piemērā).
 
Ekonomikā nekas nav par brīvu, „ekonomisti” iesaka noteikt administratīvās alternatīvās izmaksas – to, no kā atteicās Juris, vadot uzņēmumu. Juris grāmatvedības peļņas aprēķinos neņem vērā savas noguldītās naudas 20 000 eiro alternatīvās izmaksas – bankas procentus par noguldīto naudu.
 
Svarīgi!
Ekonomisko peļņu aprēķina, no kopējiem ieņēmumiem atskaitot tiešās izmaksas (grāmatvedības izmaksas), netiešās izmaksas (alternatīvas izmaksas) un normālo peļņu.
Jura netiešās izmaksas, kuras viņš neņēma vērā, aprēķinot grāmatvedības peļņu:
 
  • Administrācijas izmaksas. Uzņēmumu vadīja pats Juris, šajā laikā viņš atteicās no alternatīvas - strādāt par grāmatvedi un gada laikā nopelnīt 3000 eiro. Šī summa būtu jāpieskaita pie izmaksām.
  • Telpu īre. Telpas, kurās ierīkots veikals varēja izīrēt un iegūt 500 eiro, tātad alternatīvas izmaksas ir 500 eiro, un tās arī ir jāiekļauj pie izmaksām.
  • Naudas noguldīšana bankā. 20 000 eiro Juris varēja noguldīt bankā uz 7%, un gada beigās viņš būtu saņēmis 21 400 eiro. Arī tie ir neiegūtie līdzekļi – alternatīvas izmaksas. 1 400 eiro var uzskatīt par normālo peļņu.
Normālā peļņa – peļņa, kas jāgūst, lai komersants paliktu šajā nozarē, nevis ieguldītu līdzekļus citur.

Ekonomiskā peļņa = kopējie ieņēmumi – tiešās izmaksas – netiešās izmaksas – normālā peļņa  

ekonomiskā peļņa.png

Atbilde:
Izrādās, ka Jura ekonomiskā peļņa ir būtībā zaudējumi 2000 eiro apmērā.
 

Uzņēmuma maksātspēja
"Maksātnespēja ir ar tiesas spriedumu konstatēts parādnieka stāvoklis, kad tas nespēj nokārtot savas parāda saistības."

Maksātspēja ir spēja norēķināties par saistībām nekavējoties.

"Uzņēmuma maksātspēja izsaka uzņēmuma spēju dzēst parādus. To izsaka ar maksātspējas koeficientu un aprēķina kā attiecību starp apgrozāmo līdzekļu summu un īstermiņa saistību kopsummu."
Maksātspējaskoeficients=nauda+debitoriīstermiņasaistības
"Maksātspējas koeficienta zemāka robeža ir 1,0.
  • Ja koeficients ir mazāks par 1, tad uzņēmums ir riska zonā;
  • Ja koeficients ir lielāks par 1, tad uzņēmums ir maksātspējīgs.
Labs maksātspējas rādītājs būtu, ja koeficients būtu 2."


"Parādnieku par maksātnespējīgu var atzīt, ja:
  • parādnieka parāda saistības pārsniedz tā aktīvus;
  • parādnieks ir pārtraucis kārtot savas parāda saistības, kurām iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks nespēj vai pierādāmu apstākļu dēļ nespēs nokārtot savas parāda saistības;
Pierādāmie apstākļi:
  • trešo personu maksātnespēja, kuri ir parāda saistības pret parādniekiem;
  • fakts, ka ilgstoši nav saņemta maksa par precēm vai pakalpojumiem;
  • neapdrošinātas mantas bojāeja;
  • zaudējumi, kas nodarīti trešo personu nelikumīgas darbības dēļ."
Kad uzņēmumu pasludina par maksātnespējīgu, tad tiesa aicina pieteikties administratoru, kurš risinātu maksātnespēju (censtos atjaunot uzņēmuma maksātspēju). Par administratoru var būt zvērināti advokāti, zvērināti revidenti, auditoru komercsabiedrības.

Maksātspējas atjaunošanā ir ieinteresēti uzņēmuma īpašnieki un kreditori. Uzņēmuma īpašnieki vēlētos atgūt uzņēmumā ieguldītos līdzekļus, savukārt kreditori atgūt aizdoto naudu vai vismaz daļu no tās.

Administratora uzdevumi:
  • nodrošināt maksātspējas procesa likumīgo gaitu;
  • pieņemt parādnieka mantu, dokumentāciju, zīmogu līdz maksātnespējas beigām;
  • pārvaldīt parādnieka mantu, nodrošināt tās saglabāšanu;
  • noskaidrot maksātnespējas cēloņus, ziņot par to kreditoriem.
Maksātnespējai ir iespējami divi rezultāti: sanācija un bankrots.
"Sanācija ir maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā plānveidīgu pasākumu veikšana nolūkā novērst iespējamo bankrotu, atjaunot maksātspēju un apmierināt kreditoru prasījumus.

"Bankrots ir maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā parādnieka likvidācija un kreditoru pieprasījumu apmierināšana no līdzekļiem, kas iegūti likvidācijas procesā, atsavinot parādnieka mantu likumā noteiktā kārtībā."

Lēmumu par sanāciju vai bankrotu pieņem kreditoru sanāksmē.

Ja kreditori atzīst sanācijas plānu, kurā norādīti veicamie pasākumi, termiņi, nepieciešamie līdzekļi un to ieguves avoti, viņi var piekrist uzņēmuma sanācijai un atbalstīt to.
Ja kreditori nesaskata sanācijas iespējas, viņi ierosina pasludināt uzņēmuma bankrotu. Pēc bankrota atzīšanas tiesa ieceļ likvidatoru, kas cenšas pēc iespējas izdevīgāk veikt uzņēmuma likvidāciju, pārdot uzņēmuma mantu, atgūt debitoru parādus un apmierināt kreditoru prasības.
 
Ar maksātnespējas risināšanu saistītos uzdevumus sedz no parādnieka līdzekļiem!

"No bankrota īstenošanā atgūtajiem līdzekļiem vispirms tiek segti:
  1. maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas;
  2. bankrotējušā uzņēmuma darbinieku algas par trim mēnešiem un sociālās apdrošināšanas maksājumi;
  3. valsts garantētie kredīti;
  4. citi nodokļu un nodevas;
  5. pārējo kreditoru prasības."
 
Atsauce:
Biznesa ekonomiskie pamati 10.-12. klasei / M. Siņicins. - Rīga:  Raka 2001. - 297 lpp. :il izmantotā literatūra: 95.-97. lpp.
Ekonomika / M. Siņicins. - Rīga: 2009. - 370 lpp. :il izmantotā literatūra: 130. - 134. lpp.