Teorija

Saimnieciskās darbības efektivitāte
Ekonomiskā efektivitāte ir ekonomiskais rādītājs, kas raksturo rezultātu, kāds iegūts no izlietotajiem līdzekļiem.

Efektivitāti nosaka, iegūto rezultātu (peļņu) attiecinot pret izlietotajiem resursiem, kas bijuši nepieciešami  rezultāta (peļņas) iegūšanai.
 
Izšķir:
  • Darba efektivitāti;
  • Kapitālieguldījumu efektivitāti.
Svarīgi!
Darba efektivitātes rādītājs ir darba ražīgums.
Kapitālieguldījumu rādītājs ir rentabilitāte (ienesīgums).

Sabiedrība ir ieinteresēta sasniegt efektīvāku ražošanu, jo tad tā varēs pilnīgāk apmierināt savas vajadzības, kā arī katra indivīda vajadzības, ierobežotu resursu apstākļos.
Efektīvi izmantojot ierobežotos resursus, produkti būs saražoti ar mazāku darba, finanšu un kapitāla resursiem, tātad sekmīgāk tiks risināta ekonomikas pamatproblēma - ierobežotība.
 
"Ekonomisti uzskata, ka ekonomisko efektivitāti sabiedrība var sasniegt, ja ir brīvā konkurence, jo tad ierobežotos resursus iegūs tas, kas strādā efektīvi."
Darba ražīgums

"Darba ražīgumu var izteikt kā saražotās produkcijas attiecību pret izmantojamiem resursiem (visbiežāk  - darbu)."
 
Darbaražīgums=SaražotāsprodukcijasdaudzumsIzmantotoresursudaudzums(stunduskaits)
 
"Darba ražīgums parāda noteiktā periodā saražotās produkcijas apjomu uz vienu uzņēmumā (valstī) nodarbināto.
 
Jo augstāks ir darba ražīgums, jo mazāka ir darba algas daļa preces vērtībā, jo lielāku peļņu var gūt uzņēmējs, jo īsākā laikā strādnieks atpelnīs savu algu, jo vairāk produkcijas tiks saražots.
 
Kāpināt darba ražīgumu ir ieinteresēti gan strādnieki, gan darba devēji, gan arī valsts."
 
 
Piemērs:
Uzņēmumā A trīs darbinieki darba dienā (8 stundās) izgatavo 60 vāzes, bet uzņēmumā B seši strādnieki 200 vāzes. Uzņēmums B saīsina darba dienu par 1 stundu, un saražoto vāžu skaits samazinās līdz 168.
 
Kurā uzņēmumā darba ražīgums ir augstāks?
 
Aprēķinam darba ražīgumu uzņēmumā A, izmantojot darba ražīguma aprēķināšanas formulu:
 
DarbaražīgumsuzņēmumāA=vāžuskaitsdarbiniekuskaitsstundasDarbaražīgumsuzņēmumāA=6038=6024=2,52vāzesstundā

Aprēķinam darba ražīgumu uzņēmumā B, kad darbinieki strādāja pilnu darba dienu, t.i., 8 stundas:
 
DarbaražīgumsuzņēmumāB=vāžuskaitsdarbiniekuskaitsstundasDarbaražīgumsuzņēmumāB=20068=20048=4,174vāzesstundā

Aprēķinam darba ražīgumu uzņēmumā B, kad darbinieki strādāja 7 stundas dienā:
DarbaražīgumsuzņēmumāB=vāžuskaitsdarbiniekuskaitsstundasDarbaražīgumsuzņēmumāB=16867=16842=4vāzesstundā
Atbilde:
Augstāks darba ražīgums ir  strādniekiem uzņēmumā B. Viņi katrs stundā var saražot 4 vāzes, tātad stundā par divām vāzēm vairāk nekā strādnieks uzņēmumā A.

Redzams, ka darba ražīgumu neietekmē nostrādātais stundu skaits, bet kas tad ietekmē darba ražīgumu?!
 
Faktori, kas veicina darba ražīguma pieaugumu

1. Izmantotā ražošanas tehnoloģija.
 
"Tehnoloģija ir ražošanā izmantoto zināšanu, līdzekļu (izejvielu, iekāru, darbarīku), metožu un paņēmienu kopums.
Tehnoloģijas izmaiņas būtiski izmaina ne tikai "tehnisko", bet arī sociālo pusi.
Tehnoloģijas būtiski mainīja konveijera, pusvadītāju, ESM, personālo datoru, mobilo telefonu izgudrošana."
Tehnoloģijas attīstība sekmēja pāreju no roku darba uz mašīnu darbu.
 
2. Darba organizācija.
 
"Darba organizācijas lielo nozīmi parādīja zinātnieks I. Ņūtons. Pēc savu atklājumu veikšanas karaliene viņu iecēla par naudas kaltuves vadītāju. I. Ņūtons ar tiem pašiem strādniekiem tajās pašās telpās, izmantojot tos pašus darbagaldus, bet tikai mainot darba organizāciju, spēja septiņas reizes palielināt monētu ražošanu."
 
3.  Darba dalīšana un specializācija.
 
Darba dalīšana nodrošina, ka katram darbiniekam ir savs uzdevums, pienākums preces izgatavošanā. Darba dalīšana attīstījās manufaktūrās.
Darba dalīšana palīdzēja pilnīgāk izmantot strādnieku darba laiku, uzkrāt darba pieredzi, kā arī veikt darbu daudz ātrāk.
 
"Ar specializāciju saprot situāciju, kad ražošanā tiek ievadīts daudz dažādu resursu, bet gala produkts ir viendabīgs.
Specializēties var dažādi cilvēki, reģioni, valstis."

4. Strādājošo izglītība un kvalifikācija.
 
Šis faktors kļūst par nozīmīgāko, lai kāpinātu darba ražīgumu. To galvenokārt nosaka tas, ka arvien straujāk ražošanā ienāk jaunas atziņas, mainās tehnoloģijas - līdz ar to strādniekam jābūt lietas kursā par notikušajām izmaiņām. Tas izvirza prasību strādājošiem mācīties visa mūža garumā - mūžu dzīvo, mūžu mācies. Tikai tā var likt lietā tehnoloģijas priekšrocības.

5. Stimuli jeb ieinteresētība darbā.
 
"Labākais stimuls tirgus ekonomikā ir darba alga. Izmanto dažādas strādājošo apmaksas sistēmas: laika darba algas sistēmu, gabaldarba algas sistēmu un akorda darba algas sistēmu. Katrai sistēmai ir savas priekšrocības, bet ir arī trūkumi, tāpēc visas šīs sistēmas papildina ar prēmijām.
 
Īpaša stimula sistēma ir izveidota Japānas uzņēmumos. šeit darbinieki kļūst par uzņēmuma "ģimenes" locekļiem.
Darba devējs uzņemas daudzas garantijas, sagatavo strādniekus, rūpējas par viņu kvalifikācijas celšanu, darba apstākļiem, sociālo nodrošināšanu, savukārt strādājošie apzinīgi izpilda darba pienākumus, ir disciplinēti, cenšas uzlabot darba organizāciju, darba ražīgumu, iesniedz racionalizācijas priekšlikumus.
 
Rentabilitāte (ienesīgums)

Būtisks uzņēmuma saimnieciskās darbības efektivitātes rādītājs ir rentabilitāte.

rentabilitate.png

Apgrozījuma rentabilitāte parāda, cik ienesīgs ir katrs apgrozītais lats. To izsaka procentos, un aprēķina pēc šādas formulas:
Apgrozījumarentabilitāte=BrutopeļņaNetoapgrozījums100
 
Piemērs:
Apgrozījumarentabilitāte=3555586061432900100=57,9%
Katrs uzņēmuma apgrozītais eiro ir ienesis 57,9 centus peļņas.
Aktīvu rentabilitāte parāda, cik ienesīgi ir uzņēmuma piesaistītie līdzekļi.
Aktīvurentabilitāte=NetopeļņaAktīvi100
 
Piemērs:
Aktīvurentabilitāte=803299887342876100=9,2%
Katrs uzņēmuma piesaistītais eiro ir ienesis 9,2 centus peļņas.

Pašu kapitāla rentabilitāte parāda, cik ienesīgi ir īpašnieku uzņēmumā ieguldītie līdzekļi.
Pašukapitālarentabilitāte=NetopeļņaPašukapitāls100
Piemērs:
Pašukapitālarentabilitāte=909076054894232100=16,56%
Katrs īpašnieku ieguldītais eiro ir ienesis 16,56 centus peļņas.
  
Atsauce:
M. Siņicins. Biznesa ekonomiskie pamati 10.-12. klasei. - Rīga: Raka 2001, - 297 lpp. :il izmantotā literatūra: 110. - 112. lpp.
M. Siņicins. Ekonomika. - Rīga 2009. - 370 lpp. :il izmantotā literatūra : 144. - 145. lpp.