Teorija

Starptautiskās ekonomiskās attiecības
 
Mūsdienu globalizācijas apstākļos veidojas arvien ciešāki ekonomiskie sakari starp dažādām ekonomiskām valstīm.

Visas starptautiskās ekonomiskās attiecības var iedalīt vairākās sfērās:
  • Starptautiskā tirdzniecība – preču un pakalpojumu apmaiņa starp dažādām valstīm;
  • Starptautiskā darba dalīšana un specializācija;
  • Apmaiņa ar zinātniski tehniskiem sasniegumiem, informāciju;
  • Starptautiskā kapitāla kustība – investīcijas, valūtas un vērtspapīru kustība;
  • Starptautiskā ekonomisko organizāciju darbība ar mērķi risināt pasaules globālās problēmas.
 
Valstis savā starpā tirgojas, jo, piemēram, Latvijā neaug banāni, mandarīni, apelsīni. Protams, tos varētu izaudzēt, taču tiem nebūtu augsta un konkurētnespējīga cena. Daudzas preces lētāk ir saražot citās valstīs, kurās ir atbilstošie resursi, klimats, tāpēc Latvijai šīs preces ražot neatmaksājas.
 
Ieguvums vai zaudējums no starptautiskās tirdzniecības
 
Eksports ir naudas summa, par kādu ārzemnieki iegādājas iekšzemē (Latvijā) ražotas preces un pakalpojumus.”
 
Imports ir naudas summa, par kādu Latvijas rezidenti (uzņēmumi un mājsaimniecības) iegādājas ārvalstīs ražotas preces un pakalpojumus.”
 
Salīdzināsim divas valstis, kurās ievērojami atšķiras piena cena. Valstī X piena cena ir 0,25 eiro par litru, bet valstī Y cena ir 0,50 eiro par litru.
Augstā piena cena valstī Y mudina valsts X ražotājus eksportēt pienu uz valsti Y un, pārdodot pienu, gūt peļņu.
 
Kā mainīsies piena cena valstī X un valstī Y, kad tās iesaistīsies starptautiskajā tirdzniecībā?
Valsts X pienu eksportēs, bet valsts Y pienu importēs.
 
Untitled.jpg
 
Sākoties starptautiskajai tirdzniecībai, valsts X eksportēs pienu, un šajā valstī samazināsies piena piedāvājums no SX līdz SX1. Piena cena valstī X palielināsies līdz PX1. Valsts Y pienu importēs – tā piedāvājums tirgū palielināsies no SY līdz SY1. Piena cena valstī Y nokritīs līdz PY1. Piena tirgū veidosies pasaules cena PW.
 
Valdībai starptautiskā tirdzniecība ir izdevīga, jo:
  • importa gadījumā valdība iegūst muitas nodokļa ieņēmumus;
  • eksporta gadījumā valdība iegūst lielākus ieņēmumus no nodokļiem: PVN, iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmuma ienākuma nodokli, u.c.
 
Ražotājiem starptautiskā tirdzniecība ir izdevīga, jo:
  • eksporta gadījumā palielinās noieta tirgus, apgrozījums, peļņa
 
Iekšzemes ražotājiem var būt zaudējumi importa dēļ.
Patērētāju ieguvums palielinās, esot brīvai starptautiskajai tirdzniecībai.
Maksājumu bilance (Balance of Payments) – konkrētas valsts rezidentu un pārējās pasaules veikto saimniecisko darījumu rezultātu sistematizēts pieraksts noteiktā laika periodā.
 
Maksājumu bilance parāda ekonomiskās un finansiālās sadarbības kopējos apjomus un struktūru konkrētajai valstij ar pārējo pasauli.
 
Ar maksājumu bilances sastādīšanu nodarbojas centrālā banka, Latvijas gadījumā - Latvijas Bankas Statistikas pārvalde. Parasti maksājumu bilanci sastāda vismaz reizi ceturksnī nacionālajā valūtā, bet var arī jebkurā citā valūtā, izmantojot attiecīgos kursus, ko noteikusi centrālā banka.
 
 
Kopš 1994. gada Latvijai ir negatīva ārējās tirdzniecības bilance (maksājumu bilance), kas nozīmē, ka imports Latvijā ir lielāks nekā eksports.
 
20 gs. 90. gados būtiski mainījās Latvijas ārējās tirdzniecības partneri. Deviņdesmito gadu sākumā 90% eksporta bija uz NVS valstīm, taču 2008. gadā vairs tikai 12%. Par Latvijas galvenajiem ārējās tirdzniecības partneriem kļuva Lietuva, Igaunija, Vācija, Lielbritānija, Zviedrija, Somija un Krievija.
 
 
 
Atsauce:
M. Siņicins. Biznesa ekonomiskie pamati 10.-12. klasei. - Rīga: Raka 2001. - 297 lpp. :il izmantotā literatūra: 324. - 326. lpp.