Teorija

Valdības iejaukšanās tirgus mehānismā - cenas grīda un cenas griesti

Cenas veic tirgus regulējošo funkciju.
 
Cenu var noteikt divos veidos:
  • to nosaka valsts (cenu griesti, cenu grīda)
  • to nosaka tirgus spēki - pieprasījums un piedāvājums.
Cenu griesti - augstākā cena, ko var noteikt precei vai pakalpojumam.
 
Cenu grīda - zemākā cena, ko var uzlikt precei vai pakalpojumam.
  
  
Apskatīsim visas situācijas!
 
1. situācija - saldējumu kafejnīca, kad darbojas tirgus spēki.
 
TEO_09.png
 
Grafikā redzams, ka par 2,00 eiro klienti iegādāsies 3 saldējuma porcijas. Arī kafejnīcas īpašnieks piedāvās par 2,00 eiro trīs saldējuma porcijas. Veidosies tirgus līdzsvars - pie līdzsvara cenas (2,00 eiro) ir vienāds pieprasītais un piedāvātais daudzums.
 
2. situācija - saldējumu kafejnīca, kad valdība nosaka cenas griestus.
 
atsauksmei4.png
 
Iedomāsimies, ka valdība izdot likumu par to, ka saldējumu kafejnīca par saldējuma porciju nevar noteikt augstāku cenu nekā 1,00 eiro.
Tātad valdība, izdodot likumu, noteica cenu griestus.
 
Cenu griestu dēļ, cena par saldējuma porciju kafejnīcā samazinājās no 2,00 eiro līdz 1,00 eiro.
Kā redzams grafikā, pieprasījuma daudzums palielinājās, un tagad tas ir 4 porcijas, savukārt piedāvātais daudzums samazinājās - 2 porcijas.
 
Cenu griestu dēļ, radās deficīts - jo pieprasītais saldējuma porciju skaits ir lielāks nekā piedāvātais saldējuma porciju skaits.
 
Apskatīsimies, kādas ir cenas griestu sekas!
 
  • Tika samazināta cena par saldējuma porciju (no 2,00 eiro uz 1,00 eiro);
  • Palielinājās saldējuma porciju pieprasītais daudzums (no 3 uz 4);
  • Samazinājās piedāvāto porciju skaits (no 3 uz 2);
  • Tika izjaukts tirgus līdzsvars, jo 2 klienti nevarēja iegādāties saldējuma porciju;
  • Tirgū veidojās deficīts;
  • Tas izmainīja arī kafejnīcas īpašnieka ieņēmumus.
Ieņēmumu formula: TR = P * Q, kur P ir cena, un Q - piedāvātais daudzums
 
TR2,00eiro=PQ=2,003=6,00(eiro)Tr1,00eiro=PQ=1,002=2,00(eiro)
 
Svarīgi!
Uzliekot cenu griestus, ieņēmumi samazinās!
 
3. situācija - saldējumu kafejnīca, kad valdība nosaka cenas grīdu.
 
atsauksmei5.png
 
Pieņemsim, ka valdība izdot likumu, ka saldējumu kafejnīca nevar pārdot saldējuma porciju lētāk par 3,50 eiro.
Tātad valdība uzliek cenas grīdu.
 
Cenu grīdas dēļ cena par saldējuma porciju pieauga līdz 3,50 eiro, un pieprasītais daudzums pie šīs cenas būs 1 saldējumu porcijas stundā. Savukārt piedāvātais daudzums pie šīs cenas pieauga līdz 5 porcijas stundā.
 
Cenu grīdas dēļ, tirgū rodas pārpalikums - jo piedāvātais daudzums ir lielāks par pieprasīto daudzumu.
 
Apskatīsim, kādas ir cenu grīdas sekas!
 
  • Cena tika paaugstināta virs tirgus līdzsvara cenas (no 2,00 eiro uz 3,50 eiro);
  • Samazinājās pieprasītais daudzums (no 3 uz 1);
  • Palielinājās piedāvātais daudzums (no 3 uz 5);
  • Tika izjaukts tirgus līdzsvars - tika izgatavotas 4 porcijas vairāk, nekā pieprasītas;
  • Tirgū veidojas pārpalikums;
  • Uzņēmuma ieņēmumi samazinājās.
Tr=PQTR2,00eiro=2,003=6,00(eiro)TR3,50eiro=3,501=3,50(eiro)

Svarīgi!
Uzliekot cenu grīdu, ieņēmumi samazinās!