Teorija

Iedzīvotāju ienākumu sadale
Mājsaimniecības ienākumus gūst, pārdodot resursus. Galvenais iedzīvotāju ienākums ir darba alga, taču ienākumu struktūru veido arī liels transfertmaksājumu īpatsvars.
 
"Transfertmaksājumi - tiešie valsts maksājumi, par kuriem netiek prasītas nekādas preces vai pakalpojumi (piemēram, pensijas, pabalsti).
Par ienākumiem sauc kopējos naudas ieņēmumus, kurus gūst mājsaimniecības noteiktā laika periodā."
 
Ienākumu apjomu ietekmē uzkrātā bagātība (noguldījumi, akcijas, nekustamais īpašums) un valsts politika (pensijas, pabalsti, nodokļi).
 
Tā kā jebkurā valstī iedzīvotāju ienākumi atšķiras - vienai daļai sabiedrības ir augsti ienākumi, bet citam ir tik zemi, ka nepietiek līdzekļu, lai nopirktu maizīti, tāpēc veidojas sociālā nevienlīdzība.
Lai aprakstītu sociālo nevienlīdzību valstī, izmanto Lorenca līkni.
 
Ekonomisti visas mājsaimniecības atkarībā no ienākuma apjoma iedala piecās vienādās daļās (piecās kvintilēs) - katrā pa 20%.
Respektīvi, 1. grupā ir 20% ģimeņu ar viszemākajiem ienākumiem, bet 5. grupā ietilpst 20% iedzīvotāju ar vislielākajiem ienākumiem.
 
Lorenca līkne rāda ienākumu sadalījumu, kur uz abscisu ass ir mājsaimniecību skaits procentos, bet uz ordinātu ass viņu ienākumi procentos no kopējās ienākumu summas valstī.
lorenca likne.png
 
Svarīgi!
Jo lielāks ir Lorenca līknes "vēders", jo nevienlīdzīgāka ir ienākumu sadale.
"Par ienākuma nevienlīdzības rādītāju izmanto Džinī koeficientu. To iegūst, salīdzinot grupas ar viszemākajiem un visaugstākajiem ienākumiem.
Svarīgi!
Jo lielāks Džinī koeficients, jo lielāka ir nevienlīdzība ienākumu sadalē."
Ienākumu nevienmērīga sadale
"Darba tirgū ļoti bieži nav pieprasīti invalīdi, mazkvalificēti strādnieki, darbnespējīgie - gan veci, gan vēl tik jauni cilvēki, kuri nav vēl darbspējīgi.
 
Atšķirības ienākumu sadalē visbiežāk nosaka:
  • cik pieprasīta ir produkcija, kuras ražošanā ir nodarbināts strādājošais;
  • atšķirīgās spējas;
  • atšķirīgā kvalifikācija un izglītība;
  • atšķirīgā spēja uzņemties risku un izvairīties no riska;
  • darba specifiskais raksturs;
  • īpašums;
  • kundzība tirgū;
  • laime, veiksme, pazīšanās, diskriminācija u.c."
 
Ekonomisti nav vienisprātis par ienākumu sadali.
Daļa ekonomistu uzskata, ka nevienlīdzīga ienākumu sadale nodrošina lielāku efektivitāti, stimulē ražošanas apjoma pieaugumu.
Savukārt otra daļa ekonomistu atbalsta vienlīdzīgu ienākumu sadali, jo tad ir lielāks taisnīgums, sociālais miers un labāk var maksimizēt derīgumu.
 
 
Ienākumu diferenciācija Latvijā
Latvijai pārejot uz tirgus ekonomiku, parādījās būtiskas atšķirības arī iedzīvotāju līmenī, to ietekmē vairāki apstākļi:
  • atšķirības darba samaksā dažādās nozarēs - darba samaksa celtniekam nebūs tāda pati kā skolotājai;
  • atšķirīga darba samaksa dažādos Latvijas reģionos - parasti darba alga Rīgā ir augstāka nekā, piemēram, Latgalē;
  • atšķiras arī vīriešu un sieviešu darba samaksa.
 
Ienākumu ietekme uz patēriņu un uzkrāšanu
Gūstot ienākumus (I) mājsaimniecības var patērēt (consumption - C), bet  var arī uzkrāt (saving - S).
I = C + S
  
Ienākumi būtiski ietekmē gan patēriņu, gan uzkrāšanu.
Iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem var uzkrāt ļoti maz vai pat nemaz, jo ienākumu apjoms bieži vien nenodrošina pat visnepieciešamāko vajadzību apmierināšanu.
Savukārt, ja mājsaimniecību ienākumi palielinātos, tad daļu ienākumu var uzkrāt - tas var kļūt par ekonomikai nozīmīgu attīstības avotu.
Ienākumu lielums ietekmē to, kādām vajadzībām mājsaimniecības izdod naudu.
 
"Engela likums - pieaugot mājsaimniecību ienākumiem, palielinās izdevumu summa patēriņa preču iegādei, bet izdevumu struktūrā samazinās izdevumu īpatsvars pārtikas preču iegādei."
 
Viens no iedzīvotāju noslāņošanās kritērijiem ir ienākumi. Mūsdienu sabiedrība tiek iedalīta slāņos:
  • nabadzīgie - cilvēki ar zemiem ienākumiem;
  • vidusslānis - cilvēki ar stabiliem ienākumiem;
  • bagātie - cilvēki ar augstiem ienākumiem.
 
Atsauce:
Avots: M. Siņicins. Biznesa ekonomiskie pamati 10.-12. klasei. - Rīga: Raka 2001. - 297 lp. :il izmantotā literatūra: 198. - 202. lpp.