Teorija

Vērtspapīru būtība
"Vērtspapīri ir privāttiesību dokumenti, kas apliecina emitenta saistību pret dokumenta turētāju un var būt publiskās apgrozības objekti, nemainoties tajos nostiprinātajām tiesībām."

uzd_vertspapiri.png
  
Vērtspapīru emisija
Uzņēmumi, valsts, pašvaldības un Latvijas Banka izmanto un izlaiž vērtspapīrus, lai piesaistītu ārējos finanšu līdzekļus.
Piemēram, "uzņēmums emitē (izlaiž apgrozībā) vienu miljonu akciju, un akcijas nominālvērtība ir 1 eiro. Pārdodot šos vērtspapīrus, uzņēmums iegūst vienu miljonu eiro skaidras naudas, bet izdevumus veido ar emisijas organizēšanu saistītās izmaksas."
 
Vērtspapīrus var emitēt tikai ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju (FKTK). Saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu (FITL) emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs dara emisijas prospektu pieejamu sabiedrībai, to ievietojot, piemēram, savā mājas lapā internetā vai publicējot kādā laikrakstā.
 
Emisijas prospekts - dokuments, kurā ietverta detalizēta informācija par emitentu un tā emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem, par kuriem publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas izteikt publisko piedāvājumu.
 
"Vērtspapīru otrreizējā apgrozība (pirkšana, pārdošana) notiek fondu biržā. Emitents iesniedz iesniegumu par vērtspapīru iekļaušanu vērtspapīru sarakstos, un fondu birža 10 dienu laikā pieņem lēmumu. Fondu birža var arī vērtspapīrus izslēgt no vērtspapīru saraksta, ja tie neatbilst biržas noteikumu vai FITL prasībām.
 
Vērtspapīri tiek reģistrēti - iegrāmatoti - Latvijas Centrālajā depozitārijā. Vērtspapīri pieder personai, kuras kontā tie ir."
 
"Visi Latvijā publiskā apgrozībā laistie vērtspapīri eksistē dematerializētā formā – vērtspapīri nav izlaisti papīra formā, bet pastāv iegrāmatojumu veidā bankas un brokeru sabiedrību vērtspapīru kontos vai Sākotnējā reģistrā."
 
Svarīgi!
Brokeris ir licencēta persona, kas veic biržas darījumus ar vērtspapīriem ieguldītāju uzdevumā, saņemot par to komisijas atlīdzību.
 
Darījumus ar vērtspapīriem var veikt arī dīleris - brokeris, kuram ir tiesības veikt biržas darījumus gan savā, gan ieguldītāju uzdevumā.
 
Vērtspapīru veidi
"Akcijas ir vērtspapīrs, kas apliecina akcionāru līdzdalību sabiedrības pamatkapitālā un dod viņam tiesības atbilstoši akciju kategorijai piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendes un sabiedrības likvidācijas gadījumā - likvidācijas kvotu.
  
Akcijas emitē ar noteiktu nominālvērtību, piemēram, 1 eiro vai 100 eiro. Taču akcijas tirgus vērtība veidojas pieprasījuma un piedāvājuma rezultātā. Šo akcijas tirgus vērtību (cenu) sauc par akcijas kursu. Tas var svārstīties.
 
Ir vairāku kategoriju akcijas, jo dažādi akciju veidi nodrošina dažādas tiesības uz:
  • dividendes saņemšanu;
  • likvidācijas kvotu saņemšanu;
  • balsstiesībām akcionāru sapulcē.
 
Akcijas, kurās ir nostiprinātas vienādas tiesības, ir vienas kategorijas akcijas. Izdala šādas akciju kategorijas:
  • Priekšrocību akcijas;
  • Personāla akcijas;
  • Parastās akcijas.
 
akciju_kategorijas.png
 
Priekšrocības akcijas
  • Tiesības uz dividendes un likvidācijas kvotas saņemšanu;
  • Dividendes ir fiksētas (piemēram, 10% no peļņas)
  • Nedod balsstiesības akcionāru sapulcē;
  • Īpašnieks var piedalīties peļņas pārdalē.
 
Pirmajos divos gados šo akciju kopsumma nedrīkst pārsniegt 25% no sabiedrības pamatkapitāla, bet vēlāk priekšrocību akciju nominālvērtību var palielināt līdz 100% no pārējo akciju kopsummas.
 
Personāla akcijas
  • Var piederēt tikai akciju sabiedrības darbiniekiem;
  • Akcijas var apmaksāt pati sabiedrība;
  • Ja darbinieks pārtrauc darba attiecības ar akciju sabiedrību, tad personāla akcijas pāriet sabiedrības īpašumā;
  • Ja darbinieks aiziet pensijā, tad drīkst paturēt akcijas līdz nāvei.
  • Nedod tiesības saņemt likvidācijas kvotu;
  • Īpašnieks nevar piedalīties saimnieciskās darbības pārvaldē;
  • Īpašnieks var piedalīties dividenžu fiksētu ienākumu pārdalē;
  • Akcijas nevar dāvināt vai mantot.
 
"Personāla akciju nominālvērtību kopsumma nedrīkst pārsniegt 10% no sabiedrības parakstītā pamatkapitāla."
 
Parastās akcijas
  • Šīs akcijas nodrošina akcionāram tiesības piedalīties uzņēmuma pārvaldē;
  • Tiesības uz dividendēm un likvidācijas kvotu;
  • Apliecinājums akcionāra īpašuma tiesībām;
  • Mantošanas, pirkšanas un pārdošanas tiesības.
 
"Izšķir vārda un uzrādītāja akcijas.
No vārda akcijas (personāla akcijas var būt tikai vārda akcijas) izrietošās tiesības ir tikai tai personai, kura kā akcionārs ierakstīta akcionāru reģistrā.
No uzrādītāja akcijas izrietošas tiesības ir personai, kurai pieder šīs akcijas.
 
Akciju forma var būt papīra akcijas un dematerializētās akcijas. Uzrādītāja akcija var būt tikai dematerializētas."
 
"Obligācija ir vērtspapīrs, kas dot īpašniekam tiesības katru gadu saņemt no emitenta garantētu ienākumu iepriekš fiksētas procentu likmes apjomā, bet pēc zināma laika - obligācijas nominālvērtību.
Atšķirībā no parastās akcijas, kurai nav garantēts noteikts ienākuma procents, obligācijas īpašnieks uzņemas mazāku risku un var precīzāk paredzēt savus ienākumus, bet tā nedod tiesības piedalīties uzņēmuma pārvaldē.
 
Vekselis ir vērtspapīrs, kurā tā izrakstītājs apņemas noteiktai personai (indosātam) līdz noteiktam termiņam samaksāt konkrētu naudas summu.

 
Valsts parādzīmes
 
Obligāciju aizņēmums ir tad, ja valsts (centrālā banka) izlaiž obligācijas, lai iegūtu finanšu resursus un segt valsts deficītu.
 
Valsts kases vekselis apliecina valsts īstermiņa parādsaistības, lai setu budžeta deficītu. Valsts kases zīme ir īstermiņa vai vidēja termiņa valsts parādzīme. To parasti pārdod lētāk par tās nominālvērtību, bet pēc noteikta laika atpērk par nominālvērtību.
 
Privatizācijas sertifikāti ir vērtspapīri, kurus piešķīra par Latvijā nodzīvotu laiku, politiski represētajām personām vai kā īpašuma kompensāciju.

Šos vērtspapīrus emitē valsts, lai dotu iespēju pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem  piedalīties valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā."
 
Kāpēc fiziskas un juridiskas personas iegādājas vērtspapīrus?
Iegādāties vērtspapīrus ir laba iespēja ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus, likt tiem strādāt un gūt ienākumus.
 
Katram vērtspapīram ir savas priekšrocības:
  • Valsts parādzīmes tiek uzskatītas par drošāko naudas ieguldīšanas veidu, jo saistības pret ieguldītāju uzņemas valsts;
  • Obligācijas nodrošina noteiktus, jau iepriekš zināmus procentus;
  • Akcijas var iegādāties ar dažādiem mērķiem.
 
Mērķi, kādiem iegādājas akcijas
  1. Lai saņemtu dividendes.

    "Dividendes ir tīrā peļņa (vai peļņas daļa), kuru akcionāru pilnsapulce nolemj izmaksāt proporcionāli akciju sabiedrības dalībniekiem piederošo daļu nominālvērtību summai."

    Dividendes izmaksā tikai reizi gadā.

    Ja akcijas iegādājas ar mērķi iegūt pēc iespējas lielāku peļņu, tad ieteicams ir iegūt akciju kontrolpaketi, t.i., 50% + 1 akciju, jo tas nodrošinās iespēju akcionāru pilnsapulcē pieņemt lēmumu par peļņas sadali dividendēs.
     
  2. Lai spekulētu ar akcijām.

    Spekulēt ar akcijām nozīmē tās pirkt un pārdot, spekulējot uz to tirgus vērtību (kursa izmaiņām).

    Lai veiktu spekulācijas ar akcijām, ir nepieciešama prasme noteikt, kā nākotnē mainīsies akciju kursi, un izvēlēties pareizo taktiku.
     
  3. Lai palielinātu ietekmi uzņēmumā.

    Lielāks akciju skaits nodrošina akcionāram vairāk balsu akcionāru sapulcē un iespēju pieņemt viņam izdevīgus lēmumus.
 
Noskaties izglītojošu video, ko veidojusi Nasdaq fondu birža.
 
Atsauce:
Biznesa ekonomiskie pamati 10.-12. klasei / M. Siņicins. - Rīga: Raka 2001. - 297 lpp. :il izmantotā literatūra: 105. - 107. lpp.
http://www.nasdaqbaltic.com/market/?lang=lv
http://209.85.135.132/search?q=cache:DQh6BrWCVhQJ:www.naudaslietas.lv/biezak-uzdotie-jautajumi/+dematerializ%C4%93ta+forma&cd=4&hl=lv&ct=clnk&gl=lv&client=firefox-a