Teorija

Divlīmeņu banku sistēma
Katrā valstī ir daudz un dažādas bankas, taču ikvienā valstī var izdalīt vienu banku, kuras mērķi un uzdevumi ir ļoti atšķirīgi. Šo atšķirīgo un īpašo banku sauksim par centrālo banku - tā ir pirmā (augstākā) līmeņa banka, bet visas pārējās bankas ir otrā līmeņa bankas.
 
Svarīgi!
Latvijā pirmā līmeņa jeb emisijas banka ir Latvijas Banka.
Latvijas Banka savā darbībā ir neatkarīga, bet tās uzdevumus nosaka Latvijas Republikas likums "Par Latvijas banku".
 
"Svarīgākie valsts centrālās bankas uzdevumi ir:
  • noteikt un īstenot monetāro politiku, lai nodrošinātu cenu stabilitāti valstī;
  • emitēt valūtu (eiro);
  • veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību Latvijas Republikā;
  • izsniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām, izņemot kredītiestādes, atļaujas (licences) ārvalstu valūtas pirkšanai un pārdošanai uzņēmējdarbības veidā;
  • vākt, reģistrēt un apkopot finanšu un valsts maksājumu bilances datus, kā arī publicēt apkopoto statistisko informāciju;
  • pārvaldīt ārējos aktīvus;
  • darboties kā valdības finanšu aģentam."
 
Svarīgi!
Pie otrā līmeņa bankām (kredītiestādēm) pieder komercbankas un krājaizdevu sabiedrības.
 
Latvijas Bankas mērķi un uzdevumi

Latvijas Bankas galvenā funkcija:
  • īsteno naudas (monetāro) politiku valstī - nodrošina naudas stabilitāti.
 
Latvijas Bankas mērķis ir veicināt ekonomikas stabilitāti un tās attīstību.
 
 
Kā Latvijas Banka regulē naudas daudzumu apgrozībā?
Palielināt naudas daudzumu apgrozībā ir vienkārši - vajag tikai drukāt jaunu naudu, t.i., veikt naudas emisiju.

Atceries Ērvinga Fišera vienādojumu: MV=PQ, kur
M - naudas daudzums apgrozībā;
V - naudas aprites ātrums;
P - vidējais cenu līmenis;
Q - saražoto preču un pakalpojumu daudzums.
 
"Būtībā Latvijas Bankai jāseko, lai šī vienādība saglabātos. Lai novērstu inflāciju, Latvijas Banka naudas daudzumu apgrozībā var palielināt tikai tad, ja ir palielinājies saražoto preču un pakalpojumu daudzums. Naudu apgrozībā Latvijas Banka laiž tikai ar komercbanku starpniecību, dodot iespēju saņemt lētāku kredītu.
 
Latvijas Banka var naudu no apgrozības izņemt, samazināt naudas piedāvājumu. Arī to banka veic ar komercbanku starpniecību. Tomēr Latvijas Bankas rīcībā ir vairāki, daudz "smalkāki" monetārās (naudas) politikas instrumenti:
  • procentu likmes;
  • atklātās tirgus operācijas;
  • iespēja mainīt obligāto rezerves normu.
 
Procentu likmes jeb refinansēšanas likme ir kredītprocentu likme, par kādu komercbankas var aizņemties naudu no Latvijas Bankas.
Ja Latvijas Banka nosaka augstākas procentu likmes, tad komercbankas gribēs aizņemties mazāk naudas no Latvijas Bankas, tām būs mazākas rezerves un mazāk iespēju izsniegt kredītu klientiem.
  • Jo augstāku procentu likmi nosaka Latvijas Banka, jo mazāks būs naudas daudzums apgrozībā.
  • Ja Latvijas Banka procentu likmes samazina, komercbankas gribēs aizņemties vairāk naudas no Latvijas Bankas, varēs izsniegt vairāk kredītu un palielināsies naudas daudzums apgrozībā.
 
Atklātā tirgus operācijas. Procentu likmes paliek it kā tikai bankas noslēpums, tās nav redzamas. Tomēr Latvijas Banka darbojas arī atklātā tirgū - pārdot ārzemju konvertējamās valūtas, valsts vērtspapīrus, obligācijas.
  • Ja Latvijas Banka pārdod bankām vai privātpersonām valūtas vai vērtspapīrus, tad eiro daudzums apgrozībā samazinās, jo pret "papīrīšiem" pircēji pretī atdod "dzīvu" naudu.
  • Ja Latvijas Banka pērk (atpērk) vērtspapīrus vai valūtas, tad naudas daudzums apgrozībā palielinās, jo "papīrīšus" paņems Latvijas Banka, bet pretī dos "dzīvu" naudu.
Komercbankas un privātpersonas stimulē iegādāties vērtspapīrus izdevīgie noteikumi un peļņa.
 
Obligāto rezervju prasības. Samazinot obligāto rezervju prasības, Latvijas Banka var palielināt daudzumu apgrozībā. Tas notiks tāpēc, ka komercbankām obligātajās rezervēs būs jātur mazāk naudas, līdz ar to lielāku summu varēs izsniegt kredītā. Samazinot obligāto rezervju prasības, palielinājies naudas daudzums apgrozībā."
 
Kredītiestāžu galvenie darbības virzieni
"Komercbankas ir kapitāla sabiedrības, kas dibinātas, lai publiski pieņemtu noguldījumus un veiktu citas banku operācijas."

Operācijas, kuras veic bankas:
  • Piesaista fizisko un juridisko personu noguldījumus, par kuriem banka maksā noteiktus procentus;
  • Izsniedz kredītus;
  • Veic skaidras un bezskaidras naudas maksājumus fizisku un juridisku personu uzdevumā. Tautā to sauc par pārskaitīšanu, bankas par to saņem komisijas naudu.
  • Veic tirdzniecību ar pašas bankas vai klientu līdzekļiem:
    * ar valūtu - bankās var nopirkt un pārdot (samainīt) Latvijas valūtu eiro pret citām valūtām;
    * ar valūtas kontraktiem - bankās var dot uzdevumu, lai bankas brokeris iepērk un pārdod valūtu jeb veic spekulāciju ar valūtu;
  • Ar kotētiem vērtspapīriem - ar banku brokeru starpniecību fondu biržā var nopirkt kotētās akcijas.
  • Veic trasta operācijas (angļu val. trust - uzticība). Persona var uzticēt bankai veikt dažādus uzdevumus - iepirkt izejvielas, realizēt produkciju, izstrādāt projektus, protams, par atbilstošu samaksu.
  • Veic vērtspapīru, vērtslietu glabāšanu un pārvaldīšanu.
  • Izsniedz garantijas un galvojumus. Arvien vairāk privātpersonu un uzņēmumu uzticas bankām un konsultējas par citu uzņēmumu akciju iegādi, uzņēmumu apvienošanu. Šādi darījumi kļūst izdevīgi, jo bankas specializējas šo darījumu veikšanā, iegūst nepieciešamo informāciju un šos darījumus var veikt ar mazākām izmaksām. Bankām ir augsti kvalificēti darbinieki, plašāka informācija par tirgu, iespējamiem darījuma partneriem. Slēdzot vairākus darījumus, samazināsies katra darījuma izmaksas.
 
Krājaizdevu sabiedrība ir kooperatīva sabiedrība ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu.
 
"Krājaizdevu sabiedrības biedriem sniedz šādus finanšu pakalpojumus:
  1. piesaista biedru noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus;
  2. kreditē biedrus, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem;
  3. izdara skaidras un bezskaidras naudas maksājumus biedru apkalpošanai, izmantojot arī bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus;
  4. veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem un valūtu biedru uzdevumā;
  5. izsniedz galvojumus un citus tādu saistību aktus, ar kuriem tā uzņemas pienākumu atbildēt kreditoriem par biedru parādiem;
  6. glabā biedru vērtības;
  7. konsultē biedrus finansiālā rakstura jautājumos;
  8. sniedz tādu informāciju, kas saistīta ar biedra parādu saistību kārtošanu;
  9. ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju veic citus darījumus, kas pēc būtības ir līdzīgi iepriekšminētajiem finanšu pakalpojumiem.
 
Krājaizdevu sabiedrības galvenais uzdevums ir attīstīt savos biedros spēju darboties kopīgi, lai uz savstarpējas palīdzības un pašpārvaldes principu pamata, veicinot taupību, veidotu kredītresursus biedru personisko, kā arī saimniecisko un sadzīves vajadzību apmierināšanai, tādējādi sekmējot viņu labklājību."
 
Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem šobrīd (2014. gada septembrī) ir reģistrētas 32 aktīvas krājaizdevu sabiedrības, kā, piemēram:
  • Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība "Dzelzceļnieks KS";
  • Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība "Līgatnes Druva";
  • Kooperatīvā sabiedrība "Rucavas krājaizdevu sabiedrība";
  • Kooperatīvā sabiedrība "Skolu krājaizdevu sabiedrība";
 
Krājaizdevu sabiedrības atšķirības no komercbankas:
  • Krājaizdevu sabiedrībai mazāks pamatkapitāls - vismaz 2500 eiro;
  • Demokrātiskā pārvalde - 1 paja = 1 balss;
  • Krājaizdevu sabiedrības noguldījuma procenti ir lielāki;
 
Atsauce:
1. http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_Banka
2. http://www.likumi.lv/doc.php?id=7115
3. http://www.fktk.lv/lv/tirgus_dalibnieki/krajaizdevu_sabiedribas/
4. M. Siņicins. Biznesa ekonomiskie pamati 10.-12. kasei. - Rīga: Raka 2001 - 297 lpp. :il izmantotā literatūra: 183.- 185. lpp.