Teorija

Sabiedrības zaudējumi monopoldarbības dēļ
 
Daļa ekonomistu uzskata, ka sabiedrība kopumā cieš zaudējumus no monopolu darbības, jo:
  • Monopolistam nav jāsacenšas ar konkurentiem, jo tādu viņam vienkārši nav, tāpēc viņš var ražot preces par augstākām izmaksām un uzcelt tās uz patērētāju pleciem;
  • Monopolisti preces pārdod par augstāku cenu nekā pilnīgas konkurences apstākļos. Patērētāji spējīgi mazāk pirkt citas preces, un tā monopolisti var izmantot tos resursus, kurus efektīvāk varētu izmantot citās nozarēs;
  • Monopola apstākļos patērētāji var patērēt mazāku preces daudzumu nekā pilnīgas konkurences apstākļos.
 
Sabiedrībai nodarītos zaudējumus ekonomisti attēlo ar ekonomisko modeli.
 
zaudejums.png
 
"Pilnīgas konkurences apstākļos tiktu ražotas 6 preces vienības, un to cena varētu būt 100 eiro, taču monopolists ražo 3 preces vienības, bet pārdot tās par 150 eiro.
 
Monopolista peļņu grafikā attēlo laukums \(ABCE_m\). Pilnīgas konkurences apstākļos peļņa būtu 0. Taču ekonomisti nav tik ļoti nobažījušies par monopolista milzīgo peļņu, bet gan par laukumu \(AE_mE_k\), kas attēlo tīros zaudējumus jeb "mirušās" izmaksas - tie ir labumi, kurus negūst neviens, sabiedrībai tie ir zaudējumi."
 
Monopolistu priekšrocības
Citi ekonomisti uzskata, ka monopolisti nekādu ļaunumu sabiedrībai nenodara, bet tieši otrādāk rada lielu labumu sabiedrībai.
 
sumpeters.png
 
 
"Ekonomists Jozefs Šumpēters izanalizējis, kuri uzņēmumi kopš 19. gs. beigām ir nodrošinājuši būtiskāko attīstību un veicinājuši iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Sasniegumus veicinājuši tieši monopoluzņēmumi, nevis uzņēmumi, kas darbojas pilnīgas konkurences apstākļos."
Monopolistu priekšrocības: var gūt lielu peļņu, tāpēc var atvēlēt vairāk līdzekļu pētījumiem, izgudrojumu ieviešanai ražošanā. 80% no pasaules zinātnes atklājumiem notiek monopoluzņēmumos vai par viņu finansējumu.
 
"Dabiskie monopoli veidojas nozarēs, kur divu uzņēmumu pastāvēšana ievērojami palielinātu ražošanas izmaksas. Iedomājies, ka katrā pilsētas mājā, katrā dzīvoklī konkurētu divi ūdensvadi, divi elektrības piegādes uzņēmumi. Šķiet, patērētājiem tas būtu izdevīgi, bet ražotājs ūdeni un elektrību pārdotu par ievērojami augstāku cenu nekā tad, ja nozarē būtu tikai viens uzņēmums - monopolists."
 
Monopoldarbības regulēšana
19. gs. monopoldarbību sāka pirmo reizi regulēt ASV. Vareno monopoluzņēmumu darbību spēj regulēt tikai valsts, pieņemot antimonopola likumus.
 
Valsts monopolu var ietekmēt:
  • pieņemot antimonopola likumus;
  • veicinot konkurenci - sekmējot jaunu uzņēmumu ienākšanu nozarē, ļaujot brīvi konkurēt ārvalstu uzņēmumiem (šo ceļu iet Igaunija);
  • veicot monopola kontroli, uzraudzību un regulēšanu. To var panākt gan ar cenu (tarifu) kontroli, gan ar nodokļiem, tomēr šī regulēšana prasa lielas izmaksas - tās nosaka ne tikai ar attiecīgu institūciju veidošanu un ar to darbību saistītie izdevumi.
Regulēt monopolu ar nodokļu palīdzību ir grūti - ar tiem no monopolista peļņas var iegūt lielāku summu samaksātu budžetā kā nodokļa maksājumu, bet nevar piespiest monopolistu ražot vairāk.
 
Pasaulē ļoti bieži atsakās no valsts monopola veidošanas. 20. gs. 80. gados rietumvalstīs daudzi valsts monopoli tika privatizēti.
Pēdējos gados monopoluzņēmumi nostiprinās un kļūst vēl stiprāki. To panāk, saplūstot lieliem uzņēmumiem.
 
Latvijas pretmonopolu likumdošana un regulēšana
Latvijā darbojas daudzi monopoli, tāpēc tika pieņemts antimonopola likums - Konkurences likums.
 
Konkurences likuma mērķis ir "aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas."
"Monopolstāvoklis ir tirgus dalībnieku uzņēmuma stāvoklis konkrētā tirgū, kurā tam nav konkurentu."
 
"Konkurenti ir divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas sacenšas vai ir tādos apstākļos, kuros tie var sacensties viena veida vai savstarpēji aizvietojamu preču ražošanā vai realizācijā konkrētajā tirgū."
 
"Konkurence ir ekonomiskā sacensība starp diviem vai vairākiem dalībniekiem, kas sacenšas vai ir tādos apstākļos, kuros tie var sacensties viena vai savstarpēji aizvietojumu preču ražošanā."
 
Konkurenti — divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas konkurē.
 
Likums paredz, ka uzņēmumam nedrīkst veidoties dominējošais stāvoklis tirgū.
 
"Dominējošais stāvoklis — tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem."
 
Citiem vārdiem sakot, "dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka ekonomisks izņēmuma stāvoklis, ja tā daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40% un tam ir iespēja ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci konkrētajā tirgū."
 
Atsauce:
 
M. Siņicins, Biznesa ekonomiskie pamati 10.-12. klasei. - Rīga: Raka 2001., -297 lpp. :il izmantotā literatūra: 130. - 133. lpp.
http://www.likumi.lv/doc.php?id=54890
http://muitopelocontrario.files.wordpress.com/2009/10/schumpeter.jpg