Teorija

Darba resursi
Nodarbinātie ir iedzīvotāji 15 - 74 gadu vecumā, kas veic jebkādu darbu par samaksu.

"Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji - personas, kas piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir nodarbinātie un nestrādājošie iedzīvotāji, kuri meklē darbu.

"Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji - personas neatkarīgi no to vecuma, ieskaitot personas, kas jaunākas par darbaspējas vecumu, kas nestrādā un nemeklē darbu (bērni, skolēni, studenti, pensionāri, mājsaimnieces, nestrādājošie invalīdi)."

neaktivie_iedz.png
 
 
"Tautsaimniecībā nodarbinātie iedzīvotāji - visi, kas strādā valsts iestādēs, privātajos uzņēmumos, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās un veic individuālo darbu.

Nestrādājošie - darbaspējas vecuma personas, kas ir bez darba, meklē darbu, ir gatavas strādāt. Daļa nestrādājošo ir reģistrēta kā bezdarbnieki. Nestrādājošo skaits ir lielāks par bezdarbnieku skaitu, jo daudzi nestrādājošie nereģistrējas kā bezdarbnieki, meklē darbu, nestājoties uzskaitē Nodarbinātības valsts dienestā."
 
Darba resursu pieprasījums
"Darba pieprasījums ir darba daudzums, ko par attiecīgu darba samaksu grib un spēj nopirkt uzņēmumi vai valsts."

Darba resursi tiek pirkti ražošanas resursu tirgū. Darba resursus pērk uzņēmumi un arī valsts.
Ja kādā nozarē, piemēram, lauksaimniecībā, darba resursu pieprasījums samazinās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tad atbilde ir vienkārša - samazinājās pieprasījums pēc nozares produkcijas.

"Tātad darba resursu pieprasījums ir pārsātināts, to nosaka tās preces pieprasījums, kuru ražo darbinieks. Jo lielāks ir preces pieprasījums, jo lielāks būs to strādnieku pieprasījums, kas ražo šo preci."
 Patērētāji tērējot savu naudu, veicot pirkumus, nosaka, kur tiks nodarbināts darbinieks.
 
Darba resursu pieprasījums ir arī atkarīgs no tā, cik lielu pievienoto vērtību uzņēmumam var radīt katrs strādnieks. Uzņēmums parasti algos tādu darbinieku, kas spēj uzņēmumam radīt lielāku vērtību,  lielāku gala produktu kā summu, kuru darbinieks saņems kā algu par sava darba izmantošanu.
 
Darbinieku pieprasījums ietekmē arī darba algu. Jo lielāka būs strādājošā darba alga, jo mazāku skaitu darbinieku uzņēmuma vadība gribēs algot - strādnieku pieprasījums būs mazāks. Šķiet, ka darbinieku pieprasījumu var palielināt samazinot darbinieku algas, taču tā dzīvē nenotiek, jo algai piemīt "sprūdrata" efekts.
Sprūdrats ir mehānisms, kas ļauj smagumu celt uz augšu, bet neļauj tam krist. Līdzīgi notiek ar algu - to var paaugstināt, bet mehānisms neļauj to samazināt.
 
Darba resursu piedāvājums
"Darba resursu piedāvājums ir tas darba daudzums, kuru grib veikt strādnieki, lai iegūtu ienākumus."

Zināmā mērā darba piedāvājumu nosaka darbaspējīgo iedzīvotāju skaits valstī, viņu veselības stāvoklis, valsts migrācijas politika.

 
Darba resursu piedāvājumu visbūtiskāk ietekmē:
  • Iedzīvotāju, jo īpaši darbaspējīgo iedzīvotāju skaits.
  • Darba alga. Jo lielāka būs alga, jo lielāks būs darba daudzums, kuru darbinieks būs ar mieru veikt, tātad jo lielāks būs darba piedāvājums.
darba_resursu_ied.png
 
Pastāv likumsakarība, ka, algai sasniedzot noteiktu līmeni, darba piedāvājums sāk samazināties. Tas notiek tāpēc, ka nopelnot vairāk, darbinieki gribēs atpūsties, doties ceļojumā un strādāt mazāk. Pelnot vairāk, palielināsies brīvā laika alternatīvas izmaksas.
 
  • Dažādu sociālo grupu iesaistīšanās darba tirgū. Vasarā darba piedāvājums palielinās, jo piepelnīties grib daudzi vidusskolēni, studenti (viņi kļūst ekonomiski aktīvi).
  • Migrācija. Latvijā 20.gs. 50. - 80. gados iebrauca daudz cilvēku no PSRS republikām. 90. gados Latvijā iebrauca aptuveni 1000 ārvalstu kvalificētu darbinieku, kas ieguva darba atļauju.
  • Materiālās labklājības līmenis. Cilvēki ar zemāku labklājības līmeni darbu piedāvās vairāk.
 
Ekonomiskās aktivitātes rādītāji
Par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti liecina divi rādītāji:
  1. Ekonomiskās aktivitātes līmenis,
  2. Nodarbinātības līmenis.
Ekonomiskās aktivitātes līmenis - ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, kas ir izteikts procentos.

Nodarbinātības līmenis - nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju skaitā darbaspējas vecumā, kas ir izteikts procentos.

 
Nodarbinātības līmeņa aprēķināšanas formula
Nodarbinātībaslīmenis=NodarbinātieIedzīvotājidarbaspējasvecumā100

 
Atsauce:
M. Siņicins. Biznesa ekonomiskie pamati 10.-12. klasei. - Rīga: Raka 2001. -297 lpp. :il izmantotā literatūra: 146. - 148. lpp.
M. Siņicins. Ekonomika. Vidusskolām. - Rīga: Raka 2009. -370 lpp. :il izmantotā literatūra: 152. - 154. lpp.
http://www.social.lv/portal/images/satvars/sekcijas/sabiedriba/onka-vo.jpg
http://www.ogrenet.lv/articles/7043/13991_m.jpg
http://photo2.poga.lv/photos/0609/0927/vasara/2358547707_b.jpg
http://www.acadiau.ca/advancement/assets/images/5%20music%20students%20in%20row%20side%20view%20spring%2005.jpg.jpg