Teorija

Bezdarbs un tā formas
Bezdarbs ir situācija ekonomikā, kad darbaspējīgi, atbilstošas kvalifikācijas strādnieki par atbilstošu samaksu nevar atrast darbu.

Tā kā ir atšķirīgi cēloņi, kāpēc cilvēki nevar atrast darbu, tāpēc ekonomisti izdala vairākas bezdarba formas:
  • Cikliskais bezdarbs;
  • Strukturālais bezdarbs;
  • Frikcionālais bezdarbs;
  • Sezonas bezdarbs.
 
Cikliskais bezdarbs, kad ekonomikā ir lejupslīde, recesija. Uzņēmumi samazina savu ražošanu, daudzi pat bankrotē, līdz ar to pat kvalificēti darbinieki zaudē darbu.
 
Strukturālais bezdarbs rodas tad, kas mainās pieprasījuma struktūra, netiek pieprasīti kādas nozares izstrādājumi, mainās ražošanas tehnoloģijas.
 
Frikcionālais bezdarbs veidojas tad, ja cilvēki labprātīgi atstāj darbu un meklē labāk apmaksātu darba vietu, maina dzīvesvietu un uzreiz nevar atrast darbu, meklē darbu pēc mācību iestādes pabeigšanas. Frikcionālais bezdarbs tiek uzskatīts par dabisku un pat vēlamu.
 
Sezonas bezdarbs veidojas, jo daļai darbu ir sezonas raksturs. Piemēram, daudzu kurinātāju darbs, iestājoties vasarai, kļūst nevajadzīgs.
 
 
Bezdarba līmenis
Svarīgi!
"Bezdarba līmenis ir viens no ekonomiskās situācijas indikatoriem, to izsaka procentos no konkrētās vietas darba resursiem - darbspējīgajiem iedzīvotājiem."
"Bezdarba līmenis ir daļa (izteikta procentos) darbaspēka, kas vēlas un ir spējīgi strādāt, bet kam nav darba un kas aktīvi meklē darbu."

"Bezdarba līmeni var izteikt kā:
  • bezdarbnieku īpatsvaru ekonomiski aktīvos iedzīvotājos (reģistrētā bezdarba līmenis);
  • darba meklētāju īpatsvaru ekonomiski aktīvajos iedzīvotājos (standartizētā bezdarba līmenis)."
 
Bezdarba līmeņa aprēķināšanas formula
 
Reģistrētābezdarbalīmenis=BezdarbniekuskaitsEkonomiskiaktīvoiedzīvotājuskaits100
 
Standartizētābezdarbalīmenis=DarbameklētājuskaitsEkonomiskiaktīvoiedzīvotājuskaits100
 
Piemērs:
Valstī X ir 224 900 bezdarbnieku un 1044560 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Kāds ir bezdarba līmenis šajā valstī?
 
Lai aprēķinātu bezdarba līmeni, jāizmanto bezdarba līmeņa aprēķināšanas formula:
 
Bezdarbalīmenis=2249001044560100=21,53%
 
Bezdarba līmenis valstī X ir 21,53%
Pilnīga nodarbinātība ir situācija, kad pastāv dabiskais bezdarbs - ir frikcionālais, strukturālais un sezonālais bezdarbs - un bezdarba līmenis ir ap 4 - 5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Oukena likums nosaka: ja bezdarba līmenis par 1% pārsniedz dabisko bezdarbu, tad nesaražotais nominālais iekšzemes kopprodukts līdzinās 2,0%.
Koeficients 2,0% tiek noteikts empīriskā ceļā un tas katrā valstī ir atšķirīgs. Šī atšķirība ir 2% - 3% intervālā.
Piemērs:
Aprēķināsim valsts X zaudējumus bezdarba dēļ!
Valsts IKP ir 5 662 miljoni eiro.  Bezdarba līmenis valstī X ir 20,53%. Pieņemsim, ka valstī X dabiskā bezdarba līmenis ir 5%.
 
1) 20,53% - 5% = 15,53%
 
Tātad bezdarba līmenis valstī X par 15,53% pārsniedz dabiskā bezdarba līmeni.
 
2) 15,53% * 2,0% = 31.06%
 
Tātad valsts X nesaražo 31,06% no iekšzemes kopprodukts (IKP).
Tā kā valstī X IKP ir 5 662 miljoni eiro, valsts X zaudējumi ir:
 
3) 0,3106 * 5 662 miljoni eiro = 1758,62 miljoni eiro

Bezdarbs Latvijā

Latvijā bezdarbniekus sāka reģistrēt 1992. gadā.

Par bezdarbnieku atzīstams nestrādājošs Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs darba spējīgā vecumā, kuram no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ nav izpeļņas vai citu ienākumu vismaz minimālās darba algas apjomā, kurš meklē darbu un ir reģistrēts nodarbinātības valsts iestādē pēc pieraksta vietas.
 
No likumiem par bezdarbniekiem ir Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums.

Bezdarbnieku sociālā aizsardzība

Tautsaimniecībā nodarbinātie veic obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumus (VSAOI), tā apdrošinot sevi iespējamam bezdarba gadījumam.

Likums paredz bezdarbniekam saņemt bezdarbnieka pabalstu, stipendiju bezdarbnieka profesionālās apmācības vai pārkvalifikācijas laikā. Šo pabalstu var saņemt tikai bezdarbnieks, kuram apdrošināšanas maksājumu stāžs ir ne mazāks par 1 gadu, ja par viņu veiktas VSAOI ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 18 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Zemāk redzamā tabulā var aplūkot, cik lielu bezdarbnieka pabalstu un cik ilgu laiku saņems šo pabalstu bezdarbnieks, atkarībā no bezdarbnieka apdrošināšanas stāža.

bezdarba_pabalsts.png


Bezdarbnieka tiesības un pienākumi

Bezdarbnieka tiesības:
  • Saņemt informāciju par brīvajām vakancēm;
  • Saņemt piemērotus un atbilstošus darba piedāvājumus;
  • Pārkvalificēties vai iziet profesionālo apmācību;
  • Saņemt bezdarbnieka sociālo nodrošināšanu;
  • Pārsūdzēt Nodarbinātības valsts aģentūras lēmumus tiesā.
 
Bezdarbnieka pienākums ir paziņot par pārmaiņām, kas pārtrauc viņa bezdarbnieka statusu (tad, kad ir atrasts darbs un noslēgts darba līgums par to ir jāpaziņo Nodarbinātības valsts aģentūrā).

"Bezdarbnieka pabalstu nepiešķir personām, kas:
  • pārtraukušas darba attiecības pēc paša vēlēšanās;
  • atlaistas no darba par disciplīnas vai darba līguma noteikumu pārkāpšanu;
  • var saņemt pensiju vai cita veida apdrošināšanu;
  • atrodas pilnīgā valsts apgādībā;
  • nelikumīgi uzturas Latvijas Republikā;
  • ir mācību iestāžu dienas nodaļas audzēkņi vai studenti."
Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu bezdarbnieks zaudē, ja trīs reizes atsakās no piemērota darba piedāvājuma vai profesionālās apmācības, vai pārkvalificēšanās.

Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Bezdarbs
Ekonomika / M. Siņicins. Rīga: Raka 2009. 370 lpp. :il izmantotā literatūra: 172.-175.lpp.