Teorija

Latvijas darba tirgus raksturīgās iezīmes un īpatnības

Latvijas darba tirgu ietekmējošie procesi

Darba pieprasījumu un piedāvājumu ietekmē vairāki procesi:
  • Ekonomiskās aktivitātes attīstības līmenis un tautsaimniecības attīstības tendences.
Latvijā straujš darba pieprasījums bija vērojams 2005.-2007. gadam, savukārt straujš darba pieprasījuma samazinājums bija vērojams 1990.-1995. un 2008.-2010. gadam. visvairāk nodarbināto bija pakalpojumu sfērā, jo Latvijā ir vērojams lielāks pakalpojuma īpatsvars nekā ražošanas;
  • Latvijas iesaistīšanās Eiropas Savienības darba tirgū 2004. gadā, kas nodrošināja brīvu darbaspēka kustību;
  • Sabiedrībā notiekošie demogrāfiskie procesi - novecošanās, zems dzimstības līmenis, iedzīvotāju īpatsvara darbaspējas vecumā samazināšanās;
Pēc Centrālās statistikas datiem Latvijā ir vērojams negatīvs demogrāfiskais process - gada laikā piedzimst mazāk, nekā nomirst.
2013. gadā dzimstība bija 20596, kas ir par apmēram 8 tūkstošiem mazāk nekā mirstība, kas bija 28691.
  • Jaunas prasības darbiniekiem;
  • Profesionālā mobilitāte - kas ir prasme apgūt nepieciešamās zināšanas, pārkvalificēties mūža garumā, pāriet uz neformālo izglītību.
"Mūžu dzīvo, mūžu mācies!"
  • Informācijas pieejamība un prasme iegūt informāciju, piemēram, par darba tirgu, prasībām darbiniekiem, profesiju specifiku utt.;
  • Izglītības pieejamība un tās kvalitāte.
 
Tendences Latvijas darba tirgū
  • Strādājošo "pārdale" starp nozarēm;
  • Latvijā nodarbinātības līmenis pieaug, bet tas ir zemāks par Eiropas Savienības vidējo (par 4% punktiem; sievietēm augstāks par 2% punktiem, vīriešiem zemāks par 9% punktiem);
  • Ievērojamas nodarbinātības līmeņa reģionālās atšķirības;
reģistrētais_bezdarba_līmenis.png
Bezdarba līmeņa reģionālās atšķirības (Nodarbinātības Valsts Aģentūra)
 
  • Ievērojamas darba samaksas atšķirības starp profesijām, sektoriem, reģioniem;
Mēneša vidējā bruto darba samaksa pa sektoriem (eiro).gif
Mēneša vidējā bruto darba samaksa pa sektoriem (Centrālā Statistikas Pārvalde)
  • Liels nodarināto īpatsvars ar zemu algu;
  • Daudz nodarbināto strādā vairākās darba vietās;
  • Darba devēji orientējas uz ekstensīvu attīstību, ignorē demogrāfijas tendences;
  • Maz darbinieku strādā iegūtajās specialitātēs.
  • Plaša darbaspēka migrācija no Latvijas uz Eiropas Savienības valstīm.

Darba samaksu ietekmējošie faktori:
  • Izglītība - cilvēki ar augstāko izglītību saņem vairāk nekā bez tās;
  • Dzimums - vīrieši saņem par 21% vairāk nekā sievietes (joprojām ir vērojama diskriminācija)
  • Vecums - lielākie ienākumi ir vecumā no 30 - 35 gadiem;
  • Darba stāžs uzņēmumā - jo ilgāk strādā uzņēmumā, jo vairāk darbiniekam maksā;
  • Darba laiks - pilna laika strādnieki saņem vairāk nekā strādnieki uz pusslodzi;
  • Darba līgums - vairāk saņem tie, kas noslēguši darba līgumu uz noteiktu laiku;
  • Uzņēmuma lielums - lielos uzņēmumos ir lielāka darba samaksa.
 
Darba tirgus un tā nozīme Latvijas tautsaimniecībā
Darba resursi ir ļoti nozīmīgi priekš tautsaimniecības (IKP pieaugums), jo saražotās produkcijas daudzumu (Y) ietekmē divi faktori - darbs un kapitāls.

Saražotās produkcijas daudzumu var izteikt ar vienādojumu
Y=AL1aKa (Kobba-Duglasa funkcija)

Y - reālais IKP
K - uzkrātā kapitāla apjoms
L - nodarbinātība
a - kapitāla daļa no IKP
A - kopējais faktoru ražīgums
 
Atsauce:
M. Siņicins. Ekonomika. Vidusskolām. Rīga: Raka 2009, 370 lpp. :il izmantotā literatūra: 178. - 181. lpp.
http://www.nva.lv/index.php?cid=6#bezdarbs
http://www.csb.gov.lv/dati/statistikas-datubazes-28270.html-0