Teorija

Darba resursu pieprasījums
"Darba resursu pieprasījums ir daudzums, ko par attiecīgu samaksu grib un spēj nopirkt uzņēmumi."

Darba pieprasījumu ietekmējošie faktori:
  • Preču un pakalpojumu pieprasījums - jo vairāk ir pieprasītas preces tirgū, jo lielāks būs darba pieprasījums (uzņēmējam ir vajadzīgi darba resursi, lai saražotu nepieciešamo preču daudzumu);
  • Darba alga - jo lielāku algu vēlēsies saņemt strādnieki, jo mazāks būs darba pieprasījums (ne visi uzņēmēji var atļauties maksāt lielas algas);
  • Tehnoloģijas un tehnoloģiskais process - jo ražīgākas tehnoloģijas uzņēmums izmanto, jo mazāks darba daudzums ir nepieciešams, līdz ar to darba pieprasījums samazināsies.
  • Kapitāla apjoms un kapitāla cena - darbu var aizstāt ar kapitālu, jo zemākas kapitāla cenas, jo zemāks darba pieprasījums.
  • Cik lielu "galējo produktu naudas izteiksmē" spēj saražot strādnieks - "galējais produkts naudas izteiksmē ir vērtība, ko uzņēmumam papildus saražo strādnieks, kuru iesaista ražošanā. Pilnīgas konkurences tirgū šis rādītājs būtībā nosaka arī darba samaksas lielumu. Uzņēmums algos tikai tādu strādnieku, kas uzņēmumam spēj radīt lielāku vērtību nekā summa, kuru viņš saņems kā algu."
  • Ekonomikas aktivitātes valstī un ārvalstīs - ja valsts ekonomika atrodas lejupslīdes laikā, tad darba pieprasījums samazināsies un bezdarba līmenis pieaugs. Savukārt, ja ārzemēs ir strauja ekonomikas izaugsme, tad palielināsies eksports uz ārzemēm un darba pieprasījums palielināsies.
 
Darba resursu piedāvājums
"Darba resursu piedāvājums ir tas darba daudzums, kuru par noteiktu samaksu grib veikt strādnieki."

Darba piedāvājumu ietekmējošie faktori:
  • Iedzīvotāju, jo īpaši darbaspējīgo iedzīvotāju, skaits.
  • Darba alga - jo lielāka būs samaksa par darbu, jo lielāks būs darba daudzums, kuru strādnieki vēlēsies veikt. Taču ekonomisti atklājuši likumsakarību, ka, darba samaksai sasniedzot noteiktu līmeni, individuālais darba piedāvājums sāk samazināties. Tas notiek tāpēc, ka, nopelnot vairāk, darbinieki vēlēsies, kā arī varēs atļauties, atpūsties - piemēram, dodoties ceļojumos. Pelnot vairāk, palielināsies brīvā laika alternatīvas izmaksas.
  • Dažādu sociālo grupu iesaistīšanās darba tirgū - vasarā darba piedāvājums vienmēr palielinās, jo strādāt grib daudzi skolēni un studenti.
  • Migrācija - jo vairāk Latvijā iebrauks, jo lielāks darba piedāvājums būs. Piemēram, 20.gs. 50. - 80. gados Latvijā iebrauca simtiem tūkstošu cilvēku no PSRS republikām.
  • Materiālās labklājības līmenis - jo zemāks būs cilvēku labklājības līmenis, jo darba piedāvājums būs lielāks.
 
Līdzsvars darba tirgū
 
Darba tirgū, tāpat kā citos tirgos, veidojas līdzsvars. Līdzsvars veidojas tad, kad par noteiktu darba samaksu piedāvātais darba daudzums ir vienāds ar pieprasīto darba daudzumu.

Situāciju darba tirgū būtiski ietekmē valdība un arodbiedrības:
  • valdība nosaka minimālo darba algu, kas šobrīd (2016. gadā) ir 370 eiro.
  • arodbiedrības - cīnās par augstāku darba samaksu un labākiem darba apstākļiem.
 
Atsauce:
M. Siņicins. Ekonomika. Vidusskolām. - Rīga: Raka 2009, - 370 lpp. :il izmantotā literatūra: 156. - 157. lpp.