Teorija

Diennakts
Stāvot līdzena lauka malā,  mums šķiet, ka Zeme ir  plakana. Tomēr ikviens zina, ka tā ir milzīga lode. Ja nostāsies jūras krastā, redzēsi līniju, kur zeme "saskaras" ar debesīm.
Apvārsnis ir zemes virsmas un debess šķietamās saskares līnija. To sauc arī par horizontu.
080 (2).JPG
 
Visi zina, ka dienā ir gaišs, bet naktī - tumšs. Diena ir tajā zemeslodes pusē, kura pagriezusies pret Sauli un kuru apgaismo tās stari. Otra zemeslodes puse tajā laikā atrodas tumsā. Tur ir iestājusies nakts. Zemeslode visu laiku griežas ap asi, gluži kā vilciņš, tāpēc diena nepārtraukti mijas ar nakti.
 
Pavēro, kā tas notiek!

Gadalaiki
Vasarā Saule spīd augstu debesīs un dienas ir garas un siltas. Ziemā Saule nepaceļas tik augstu un dienas ir īsas un aukstas. Kāpēc tā notiek? 
 
Zemes ass ir slīpa. Vasarā, kad Zemes ziemeļu gals tiek vairāk pagriezts pret Sauli, dienas pie mums kļūst garākas, naktis - īsākas. Garo dienu laikā augsne sasilst un īsajās naktīs nepagūst atdzist.
Ziemā, kad pret Sauli vairāk pagriezts Zemes dienvidu gals, Saule pie mums, Ziemeļu puslodē, silda īsu laiku un vāji. Garajās naktīs zeme atdziest. Tāpēc ziemas ir aukstas.

21. martu Ziemeļu puslodē uzskata par pavasara sākumu. Tas ir tāpēc, ka gaismas un ēnas robeža šajā dienā iet caur abiem Zemes poliem un dienas garums uz visas mūsu planētas virsmas kļūst vienāds ar nakts garumu. Astronomi to sauc par pavasara ekvinokciju. Arī 23. septembrī, kad iestājas rudens, dienas un nakts garums ir vienāds. Tā ir rudens ekvinokcija.
Laiku, kad dienas un nakts garums ir vienāds, sauc par ekvinokciju.
Svarīgi!
Laikā, kad diena ir visgarākā un nakts visīsākā, mēs svinam vasaras saulgriežus jeb Jāņus, bet, kad diena ir visīsākā un nakts visgarākā - ziemas saulgriežus jeb Ziemassvētkus.
 
zemes kustiba.gif
 
Attēlā redzama tikai puse no Zemes - tās ziemeļu puslode.

Ekvatoram otrajā pusē, Zemes dienvidu puslodē, viss notiek pretējā secībā. 21. martā tur sākas rudens, 23. septembrī - pavasaris, 22. jūnijā ziema un 22. decembrī - vasara. Kad ziemeļu puslodi, kurā mēs dzīvojam, Saule apgaismo ilgāku laiku, dienvidu puslode tiek apgaismota īsāku laiku. Tad pie mums ir vasara, bet dienvidu puslodē ir ziema.
 
Zemes polārajos apgabalos - Ziemeļpola un Dienvidpola tuvumā ir visneparastākie gadalaiki. Šeit ziemā Saule nemaz neuzlec daudzu diennakšu laikā, bet vasarā savukārt spīd zemu pie apvāršņa vairākas diennaktis pēc kārtas.
Svarīgi!
Atceries! Saule ir ļoti spoža, tāpēc to novērojot, jālieto īpašas brilles. Sauli nedrīkst novērot ar palielināmajam ierīcēm, piemēram, teleskopu. Tā rīkojoties var gūt smagus acu apdegumus un zaudēt redzi.

Atsauce:
http://www.liis.lv/astro/teksts/zeme/apala/zevi.html