Masas mērvienības
Jau kopš seniem laikiem cilvēkiem ir bijusi vajadzība mērīt precīzu vielas daudzumu. Viens no lielumiem, kas raksturo vielas un ķermeņus, ir to masa. Kopš seniem laikiem cilvēki ir izmantojuši dažādas masas mērvienības: puds, mārciņa, mārka un citas. Katrā valstī varēja būt dažādas mērvienības, tāpēc bija grūti tirgoties. Tāpēc šobrīd cilvēki ir vienojušies par masas mērvienību kilograms.
Viens kilograms sver tik, cik viens litrs tīra ūdens. Vienā kilogramā ietilpst 1000 grami.
1 kg = 1000 g
1 kg = 1000 g
Svaru veidi
Masu mēra ar svariem. Ir dažādi svaru veidi.
 |  |
Vissenākie ir sviru svari. Svirai abos galos piestiprina vienādus svaru kausus. Ja abos kausos ievieto priekšmetus vai vielas ar vienādu masu, svaru kausi ir līdzsvarā. Ja zinām, kāda masa ir vienā svaru pusē, un svaru kausi ir līdzsvarā, tieši tāda masa ir otrā pusē. Lai noteiktu precīzu masu, izmanto atsvarus ar noteiktu masu. | Vēlāk cilvēki izveidoja atsperu svarus. Cilvēki ievēroja, ka atspere izstiepjas garāka, ja tai piestiprina smagāku priekšmetu. Atsperes svarus pagatavo, ar zināmas masas priekšmetiem stiepjot atsperi. Uz skalas atzīmē masas vienības. Pēc tam ar tiem var svērt vielas, ķermeņus un noteikt to masu. |
 |  |
Ir daudz atsperes svaru veidu - virtuves svari, ķermeņa svari, auto svari un citi. | Mūsdienās ļoti bieži svariem veido elektronisko skalu. Tad masu iespējams noteikt vieglāk un precīzāk. |